Šī nedēļa pilsētā aizrit Bauskas 1. vidusskolas jubilejas zīmē. Svētkus svin lielākā mācību iestāde, kurā 1050 audzēkņus izglīto ap 80 pedagogu.
Šī nedēļa pilsētā aizrit Bauskas 1. vidusskolas jubilejas zīmē. Svētkus svin lielākā mācību iestāde, kurā 1050 audzēkņus izglīto ap 80 pedagogu. Te mācās bērni ne tikai no Bauskas, bet arī no rajona pagastiem.
Šodien ir skolas īstā dzimšanas diena, jo tieši 1919. gada 22. septembrī tika dibināta toreizējā Bauskas pilsētas reālģimnāzija. Taču pirmdien, 20. septembrī, skolā svinēja mācību iestādes karoga atjaunošanas dienu. “Bauskas Dzīve” uzklausīja vairāku audzēkņu domas par savu mācību iestādi.
Citādāki arī pedagogi
“Skolā ir daudz jauku vietiņu, kur lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Labprāt ieeju informācijas centrā, jo tur vienmēr var pašķirstīt žurnālus, bagātīgs ir grāmatu klāsts. Man patīk arī sporta nams “Mēmele”, kur varam gan sportot, gan vērot dažādas sacīkstes,” tā savu skolu vērtē 10.c klases audzēkne Liene Špaka. Viņas klases biedre Ilze Rozenberga šeit mācās kopš 1. klases. Jauniete novērtē, kā skola vizuāli mainījusies šajos gados. Jaukas pārmaiņas piedzīvojis jaunais korpuss, iekārtoti moderni informātikas kabineti, plaša bibliotēka. Ilze ir pārliecināta, ka citādāki kļuvuši arī pedagogi – saprotošāki, iejūtīgāki. Abas meitenes uzteic sporta pasniedzēju Evitu Monkeviču.
Atzinīgus vārdus par skolotājiem saka arī 11.c klases puiši. “Mums ir superīga klases audzinātāja Aija Vanaga. Cik reižu viņa mani nav “ručījusi” ārā no visādām ķibelēm! Ar viņu es vienmēr varu aprunāties,” jūsmo Agris Šulcs. Interesantas un arī labi sagatavotas ir fizikas mācību stundas pie pasniedzēja Anda Jauntēva. “Fizika ir tāda mācība, kur cītīgi jāklausās, lai visu saprastu. Kad dažreiz klasē kļūst pārāk trokšņaini, skolotājs māk tā aizrādīt, tik asprātīgi, ka uzreiz kārtība ir stundā,” secina Kaspars Baranovskis. Nauris Markūns gan atzinis, ka ļoti barga ir angļu valodas skolotāja Aija Bildjuga, kas nemitīgi atgādinot par skolēnu zemo zināšanu līmeni. Taču šāda rāšanās un kaunināšana laikam liekot angļu valodu mācīties arvien cītīgāk. Uģis Bērziņš secinājis, ka viņam draugu un paziņu vidū nav kauns par savu skolu. “Satiekoties ar citiem jauniešiem, varu droši teikt, ka mācos Bauskas 1. vidusskolā. Mūsu skolu daudzi pazīst ar labiem sasniegumiem sportā, uzvarām “Lielās balvas” izcīņā, panākumiem mācību priekšmetu olimpiādēs,” stāsta U. Bērziņš.
Rosina strādāt radoši
Vecāko klašu audzēkņi iespaidus par savu mācību iestādi krājuši vairākus gadus, taču 1. klases bērni šeit mācās tikai trīs nedēļas. “Skolā man patīk zīmēšana, jau protu rakstīt drukātos burtus, tagad mācos savilkt tos kopā,” lepni pavēstī 1.b klases puika Gatis Daukša. Viņa klases biedre Krista Osetrova piebilst, ka skolā labāk gribētu iemācīties dažādus rokdarbus. Vairāki bērni kopā atzīst, ka mācīties viņiem patīk un skolā iešana ir jauka lieta. “Bērni kļuvuši krietni kustīgāki nekā agrāk, viņi nav arī tik pacietīgi,” secina ilggadēja sākumskolas pedagoģe Ināra Gudaņeca. “Tam pielāgojamies arī mēs, skolotāji. Bērnu domas nevērtējam negatīvi, bet rosinām viņus strādāt radoši,” tā I. Gudaņeca.
Dažādas vēlmes un spējas
Nedaudz kritisks viedoklis par savu bijušo mācību iestādi ir 1998. gada absolventam Krišjānim Krūmiņam: “Skolā bija ļoti pateicīga vide, draudzīga atmosfēra, labi skolotāji, laba ēdnīca, taču mums piedāvātais zināšanu līmenis nebija konkurētspējīgs visās augstskolās. Es neizturēju pārbaudījumus Rīgas Ekonomikas augstskolā, kaut gan Rīgas Tehniskajā universitātē mani uzņēma bez iestājeksāmeniem. Tikai studējot apjautu, ka daudzos priekšmetos skolotāji nebija pietiekami prasīgi, citus, piemēram, loģiku, mums vispār nepasniedza.
Negribu vainot pedagogus. noteikti ne jau viss ir atkarīgs no viņiem, arī skolēnu spējas un vēlmes mācīties ir dažādas. Diemžēl rajonu skolās audzēkņu zināšanu līmenis daudzviet ir zemāks nekā, piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Bet Bauskā jau visa dzīve ir reizes desmit lēnāka nekā galvaspilsētā, tas pats vērojams arī skolā.
