Lietus un drēgns rudens vējš 20. septembrī līdz ar pāris desmitiem skolēnu, pedagogu un kultūras darbinieku piedalījās Dzejas dienas pasākumā Viļa Plūdoņa muzejā «Lejeniekos».
Lietus un drēgns rudens vējš 20. septembrī līdz ar pāris desmitiem skolēnu, pedagogu un kultūras darbinieku piedalījās Dzejas dienas pasākumā Viļa Plūdoņa muzejā “Lejeniekos”.
Pirms skolēnu un pedagogu dzejas lasījumiem atklāja kokā grieztu uzrakstu “Sveicam “Lejeniekos” – dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtvietā!”. Tā izgatavošanu finansiāli atbalstīja mediķis Maksims Strunskis no Vācijas, darbus veica Neretas kokgriezējs Ainis Senkovs. “Lai plāksne nejustos vientuļa, tai līdzās šovasar esam “izaudzējuši” ziedu zaķi,” atklāšanā teica muzeja ekskursiju vadītāja Sigita Norkute.
Dzejas dienas pasākumā “Lejeniekos” bija ieradušies skolēni no Bauskas, Griķiem, Iecavas un Bērziem. Vairāki no viņiem lasīja savus dzejoļus.
“Lai radītu dzejoli, noteikti vajadzīga iedvesma, arī kādi pārdzīvojumi. Taču es uzskatu, ka vismaz vienu dzejoli ir sacerējis katrs cilvēks. Jo dzeja – tās ir mūsu izjūtas. Un tādas jau piemīt katram,” spriež Iecavas vidusskolas 12. klases audzēkne Aiva Eiduka. Liene Špakova no Bērzu pamatskolas 9. klases arī sacer dzejoļus. Nereti situācijas rodoties pašas no sevis. “Skolotāja Sandra Cīrule stundā stāstīja par Māras Zālītes dzīvi, darbiem, es klausījos un stundas laikā uzrakstīju dzejoli,” radošo procesu atklāj meitene. Griķu pamatskolas latviešu valodas un literatūras pasniedzēja Ināra Dimante sacīja, ka ir jāprot ievest skolēnus V. Plūdoņa dzejas savdabīgajā pasaulē. Ja tas izdodas, tad bērni klausās un līdzpārdzīvo ar lielu interesi. 5. klases skolēns Jānis Juška atzina, ka, klausoties stundā V. Plūdoņa dzejoļus, raisoties fantāzija. Pēc tam pats sacerot dzejoļus un pasakas.
Pasākumā Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētājs Vitauts Dzenis pateicībā par V. Plūdoņa vārda godināšanu un viņa daiļrades popularizēšanu pasniedza piemiņas medaļas dzejniekiem, skolu pārstāvjiem. Piemiņas zīmi saņēma arī laikraksts “Bauskas Dzīve”
