LETA
Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem ņemt darba nespējas lapas, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
“Darba devēju ieskatā būtu jāmazina ieradums ņemt darba nespējas lapas, un regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu,” teica Gorkšs.
Viņš arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.
“Darba nespējas lapu regulējuma būtu jābūt tādam, ka mēs veicinām iedzīvotājus atgriezties darbā,” atzīmēja LDDK ģenerāldirektors.
Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien plkst.10.30 rīkos preses konferenci, kurā pamatos savu nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu.
LBAS norāda, ka darbinieks jau šobrīd, saņemot vidējo darba samaksu Latvijā, kas 2023.gadā bija 1537 eiro pirms nodokļu nomaksas, un slimojot deviņas dienas (A lapa), saņem par vienu trešdaļu mazākus ienākumus, līdz ar to atsevišķu personu viedoklis par to, ka “atrasties uz darbnespējas lapām ir izdevīgi”, ir noraidāms kā absolūti nepamatots. LBAS vērtējumā darba devēju un ministriju savstarpējais kompromiss to samazina vēl par 33,11 eiro.
Vienlaikus LBAS norāda, ka piedāvājums paredz slima bērna kopšanas atbalsta samazinājumu par 5% jeb 2,29 eiro dienā pie vidējās darba samaksas, kas divās nedēļās ir 22,9 eiro. Tā ir B lapa, Latvijā to apmaksā valsts, bet Igaunijā – darba devēji. Slima bērna kopšanai no visām darba nespējas lapām Latvijā pirmajā nedēļā ir izsniegtas vairāk nekā 58% un otrajā nedēļā gandrīz 69% darba nespējas lapu.
Pēc Veselības ministrijas (VM) sniegtās informācijas, 2023.gadā ir bijušas 400 sūdzības par nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām pēc pārbaudes tādas izrādījās tikai četras.
LBAS papildus rosina izvērtēt, kas tieši ietekmē darba devēju augstos izdevumus par darbnespējas lapu apmaksu, piemēram, vai ir izvērtēti darba vides riski, vai nav pasliktinājušies darba apstākļi, notikuši nelaimes gadījumi darbā vai palielinājies arodsaslimšanu skaits.
LBAS arī vērš uzmanību, ka nereti strādājošie iet uz darbu slimi.
Tāpat LBAS uzsver, ka darba devēju apgalvojums, ka izdevumi par darbnespējas lapām padara Latvijas uzņēmumus par nekonkurētspējīgākajiem Baltijas valstīs, absolūti neatbilst patiesībai.
LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām. Organizācija apvieno 157 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.
1537 ? 😀
Darba nespējas lapas jau ņem tikai deputāti un citi redzami cilvēki , kad sanāk nepatikšanas ,ierindas cilvēki reti ņem , jo tad var palikt bez darba ,tāds tagad likums pieņemts ,pat pēc smagām operācijām ilgi ārstēties nevar -atlaidīs
Kādā līmenī valsts medicīna,tādā cilvēku veselība.
Varētu padomāt ka tā vienkārši izdomā a jāatpūšas jāņem slimo lapu! Tā visur met pakaļ!
Cik soļus šodien nostaigāji svaigā gaisā? Cik stundas guli naktī? Cik daudz izdzer ūdeni dienā? Cik dārzeņus/ogas šodien apēdi? Un kā ar zivju lietošanu uzturā? Kad peldēji pēdējo reizi? Kad atsaucies uz valsts uzaicinājumiem laikus veikt skrīningus?
Ikdienā jāpiekopj tādi vienkārši ikdienas veselību uzturoši punkti, lai nevēlētos nokļūt ārstēties. Tak nespēj turēt tā veselības aprūpe, ka paši iedzīvotāji savas veselības labā tik maz ko dara. Protams, ir arī izņēmumi bet pamatā visiem jau ir tā veselīga dzīvesveida uzturēšana.