LVM padomes priekšsēdētāja: Aizsargājamo teritoriju nepārdomātas paplašināšanas ietekme var būt būtiska

Mēs esam par Eiropas zaļo kursu, bet, ja tas sāk palikt par birokrātisku procesu un sāk būtiski negatīvi ietekmēt saimnieciskās darbības rādītājus, tad ir jādomā, kā par šo jautājumu runāt un kādi ir uzstādījumi, intervijā aģentūrai LETA saka AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe. Viņa min, ja, piemēram, nepārdomāti tiek veidotas jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, koksnes produktu piegādes no LVM apsaimniekotajiem mežiem var samazināties par 3,4 miljoniem kubikmetru gadā. Tas savukārt var samazināt LVM maksāto nodokļu un dividenžu apjomu valstij par vismaz 100 miljoniem eiro. Automātiski samazinās arī nozares eksporta apjomi. “Tie ir konkrēti, prognozējami skaitļi,” uzsver Driņķe.

Nesen ir apstiprināta jaunā LVM stratēģija līdz 2030.gadam. Kas ir jaunās lietas, uz kurām šajā stratēģijā likts uzsvars?

Būtība, ar ko nodarbojas LVM, ir nemainīga. Tādēļ ir aktualizēta un pilnveidota vidējā termiņa stratēģija, kur uzsvars ir likts uz vairākiem pīlāriem. Vispirms uzsvars ir uz cilvēkiem. Runa ir par kompetenci, par korporatīvo pārvaldību un citām lietām, kas ir saistītas ar cilvēkresursiem, kas šajā nozarē ir ārkārtīgi svarīgi. “Latvijas valsts mežiem” ir būtiski spēt piesaistīt labākos speciālistus Latvijas darba tirgū, noturēt un attīstīt tos, jo cilvēki ir pamats pārējiem stratēģiskajiem virzieniem. Otrs uzsvars ir uz inovācijām, un būtiskākā lieta ir, ka tā mēs varam paaugstināt darba ražīgumu un celt pievienoto vērtību uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem. Kopumā uz Eiropas fona Latvijā darba ražīgums uz vienu strādājošo ir salīdzinoši zems. Tādēļ tas ir ne tikai LVM, bet visas Latvijas stāsts. Tā ir dažādu tehnoloģiju iesaiste un inovāciju izmantošana visā sistēmā, sākot ar koku sēklu selekciju, stādu audzēšanu, turpinot koksnes audzēšanu, kokapstrādi un beidzot ar eksportu. Nākamais uzsvars ir zaļā vienošanās. Te ir jāatrod līdzsvars, lai mēs, ieviešot zaļo vienošanos, nezaudētu no saimnieciskās darbības aspekta. Tā ir Latvijas lielā iespēja – kļūt par vienu no nozīmīgākajiem bioekonomikas centriem Eiropā, par pamatu oglekļa neitrālas industrijas un enerģētikas attīstībai, bet šo iespēju nedrīkstam pazaudēt savstarpējos strīdos un nepamatotos masveida aprobežojumos. Savukārt ceturtā lieta, kas ir ne mazāk svarīga, ir meliorācijas sistēmu atjaunošana un pilnveide, kas ir infrastruktūras sakārtošanas jautājums – tas reizē nodrošina gan meža augšanu, gan oglekļa piesaisti, gan arī piekļuvi mežam un iespējas atpūsties meža vidē. Šie četri virzieni ir tie, kas tiek aktualizēti.

Vienlaikus ir jāuzsver, ka šie četri pīlāri noteikti saglabāsies kā galvenie, bet LVM darbības stratēģijā var būt korekcijas, jo mēs nezinām, kas notiks ģeopolitiski. Ir jārēķinās, ka mēs šobrīd dzīvojam pārmaiņu pasaulē un stratēģijai ir jābūt dzīvai, nevis tikai formāli uzrakstītai. Tāpēc padomes funkcija ir stratēģiju uzturēt dzīvu un pilnveidot atbilstoši tam, kā mainās ārējā vide.

Kaut vai jūsu pieminētās inovācijas prasa arī investīcijas. Kāds būs finansējums, lai šo stratēģiju iedzīvinātu?

Ja mēs skatāmies uz investīciju projektiem un to, kādi uzsvari tiek likti, tad 2024.gadā kopumā ir plānots investēt 82,8 miljonus eiro, un, protams, virkne projektu ir saistīti ar stratēģijas realizācijas procesu. Piemēram, ja domājam par darba ražīgumu, tad IT risinājumos ir plānots investēt 6,6 miljonus eiro, kas ļaus strādāt vēl produktīvāk.

Tieši tāpat meža stādu realizācijas apjoma palielināšanā ir paredzēts ieguldīt 7,5 miljonus eiro, mēs šobrīd lielu akcentu liekam uz kokaudzētavu attīstību. Kalsnavā ir atvērts milzīgs stādu audzēšanas komplekss, kas ļaus palielināt eksportu. Līdz šim “LVM Sēklas un stādi” veidoja vien pāris procentus no LVM saimnieciskās darbības, bet, manuprāt, ir potenciāls attīstībai, jo tas ir unikāls virziens Eiropā.

Investīcijas nav tikai izdevumi, jo mēs jau saņemam atpakaļ no iepriekš ieguldītā. 23 gadu laikā LVM Valsts kasē ir iemaksājusi apmēram 1,9 miljardus eiro. Cerams, īstenojot šo stratēģiju, tas būs vēl vairāk.

Vai LVM varētu domāt par kādu jaunu stādu audzētavu?

Pašlaik nē.

Varbūt jau varat iezīmēt, kādas tehnoloģijas plānots ieviest?

Arī mežs var būt digitāls. Piemēram, mūsu izveidotajā plānošanas sistēmā var modelēt dažādus scenārijus. Manuprāt, tas kopā ar mūsu ģeogrāfiskās informācijas sistēmu ir unikāls produkts, kas līdzvērtīgā kvalitātē nav sastopams nekur citur pasaulē. Ir jāmin arī mehanizētā koku stādīšanas sistēma, dronu “flote”, ko izmantojam aizvien biežāk dažādos meža audzēšanas un monitoringa procesos. Turpinām ieviest dažādas digitālās kartes, uzskaites sistēmas. Manuprāt, tas ir viens no paraugiem, kā var investēt pareizi un veidot gudro saimniecību tur, kur tā nes pievienoto vērtību.

Jūs minējāt arī Eiropas zaļo kursu. Kāda ir tā prasību ietekme uz mežsaimniecību pašlaik un kas varētu mainīties nākotnē?

Man ir jāsaka, ka tā birokrātija, kas šobrīd ir saistīta ar zaļo kursu… Te gan es uzreiz gribu uzsvērt, ka mēs esam par Eiropas zaļo kursu, jo mēs domājam par zaļāku un labāku pasauli, lai gan, piemēram, arī Eiropas Savienības līderi ir izteikušies, ka ir jāveic dažādas korekcijas.

Bet, ja tas sāk palikt par birokrātisku procesu un sāk būtiski negatīvi ietekmēt saimnieciskās darbības rādītājus, tad ir jādomā, kā par šo jautājumu runāt un kādi ir uzstādījumi. Tas nav viennozīmīgi atbildams. Arī, ja mēs skatāmies uz nesen notikušo mežsaimnieku un lauksaimnieku protesta akciju, tad ir saprotamas viņu kā ieinteresēto pušu prasības. Piemēram, ja mēs runājam par biotopiem, tad LVM visus šos gadus ar to nodarbojas – biotopi tiek aizsargāti un attiecīgi arī zaļā kursa mērķi tiek realizēti un šobrīd ir izpildīti ar uzviju. Ja mēs aizsargājamo biotopu teritorijas paplašinām un ierobežojumus nosakām vēl vairāk, tas liek uzdot virkni jautājumu, jo tādā gadījumā ietekme, piemēram, uz Valsts kasi, var sasniegt līdz 100 miljoniem eiro neiekasētu dividenžu veidā, nemaz nerunājot par netiešajiem zaudējumiem nodokļu iemaksu samazinājumā, darba ņēmēju skaita būtisku samazināšanu nozarē u.c. Turklāt, ja meža audzes nepamatotu aizliegumu dēļ nav laikus atjaunotas, nav izkoptas un pasargātas no kaitēkļiem, tas rada risku nākamajām paaudzēm – vai mežs spēs dot līdzvērtīgu daudzumu koksnes materiālu, atpūtas iespēju, ogu, sēņu? Uz šo jautājumu ir jāskatās kompleksi, jo tas vairs nav jautājums tikai par LVM vai ierobežojumiem atsevišķās meža zemes platībās. Te vairs nav tā, ka, raujot aiz viena striķīša, viss cits paliek uz vietas. Tādēļ ir gan jāsalāgo visu ieinteresēto pušu intereses, gan jādomā par vidi un klimatu.

Esat vērtējuši, kas notiktu, ja jums būtu krietni jāpalielina aizsargājamās teritorijas?

Jā, ir izstrādāti scenāriji, un šobrīd norit darbs dažādās starpministriju apspriedēs. Ir apzināti gan mežizstrādes apjomi, gan naudas apjomi, kas var tikt ietekmēti, tādēļ tagad ir jautājums par izšķiršanos – kuru ceļu ejam un kā to realizēt.

Ja, piemēram, nepārdomāti tiek veidotas jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, mēs samazinām koksnes produktu piegādes no LVM apsaimniekotajiem mežiem par 3,4 miljoniem kubikmetru gadā. Tas ir uz pusi! Un tad, kā jau es teicu, LVM maksāto nodokļu un dividenžu apjoms valstij samazinās par vismaz 100 miljoniem eiro, kur klāt nāk netieši zaudējumi teju miljarda apmērā. Automātiski samazinās arī nozares eksporta apjomi. Tie ir konkrēti, prognozējami skaitļi.

Tāpēc es vēlreiz saku – mēs atbalstām zaļo kursu, bet šie aprēķini parāda, ka tālāk ir jāizšķiras, vai šis jautājums ir risināms šādā veidā.

Cik plaši LVM apsaimniekotajās teritorijās pašlaik ir aizsargājamie biotopi?

Pašlaik aizsargājama ir apmēram ceturtā daļa LVM apsaimniekotās teritorijas. Ja mēs šo teritoriju paplašinām, tad ietekme ir ļoti būtiska.

Kādi lēmumi jums tagad ir jāsagaida, lai saprastu, kā mainīsies aizsargājamās teritorijas?

Tas nav jautājums tikai par vienu ministriju vai pat tikai Latviju. Šis ir politisks jautājums, un tas ir dienas kārtībā ne tikai Latvijā, jo zaļais kurss ir vienots virziens visiem Eiropā.

Es domāju, ka skaidrība būs salīdzinoši īsā laika periodā.

Labs piemērs, manuprāt, ir LVM akcionāra gaidu vēstule, kurā ir ieskicēti konkrēti ar klimatu un sugu aizsardzību saistītie mērķi un uzstādījumi. Tajā ir pēdējā gadā visdetalizētāk definētie virzieni, kurus mēs arī īstenojam sadarbībā ar ministrijām. Šie jautājumi ir dienaskārtībā nepārtraukti. Bet es arī teikšu, ka pirmo reizi visi Eiropā esam uz tāda skaidrības viļņa. Vairs nav runa par filozofiskiem jautājumiem, par to, vai mēs ejam uz atjaunojamo enerģiju utt. Tagad ir skaidrs, ka jāmodelē konkrēti scenāriji un jautājums ir par konkrētām aktivitātēm un to, cik tas ir tiesiski un ekonomiski pamatoti.

Kas pašlaik LVM ir paredzēts attiecībā uz mežizstrādes apjomiem un meža atjaunošanas darbiem?

Kā jau es minēju, viena no prioritātēm ir meža stādu realizācijas apjoma palielināšana. 2024.gadā investīcijas ir paredzētas 7,5 miljonu eiro apjomā, no kuriem 1,8 miljoni tiks ieguldīti Mežvidu kokaudzētavā, 3,5 miljoni eiro Popes kokaudzētavā, 2,1 miljons eiro Valmieras kokaudzētavā. Tāpat LVM ir mērķis palielināt apsaimniekojamo zemju platību, un tam ir plānots atvēlēt 5 miljonus eiro šajā gadā.

Ja skatāmies uz mežu atjaunošanu un stādīšanu, tad esošais sugu sadalījums saglabāsies arī nākamajās desmitgadēs un būtiski nekas nemainīsies. Bet tas, kas būtiski mainās, ir dažādi bojājumu riski gan klimata faktoru dēļ, gan kaitēkļu dēļ, jo, kā mēs zinām, tagad ir redzama egļu astoņzobu mizgrauža izplatība, un LVM speciālistiem ir jāsaka paldies par to, cik operatīvi kaitēklis tiek ierobežots. Monitorings notiek nepārtraukti, lai samazinātu zaudējumus.

Kopumā par biotopu un sugu daudzveidību un to saglabāšanu nevajadzētu uztraukties, bet ir, protams, riski, kas jāņem vērā. Tādēļ mums ir apjomīga un ļoti atbilstoši veidota risku politika, kas ņem vērā arī ārējos riskus un draudus un paredz rīcību, lai minimizētu zaudējumus.

Vienlaikus ir pārsteidzoši, ka, piemēram, pēc tik plaša ugunsgrēka, kāds bija Stiklu purvā, ilgstoši neko nedrīkst darīt un rezultātā tur pašlaik jau ir sava veida spoku mežs. Tā ir aizsargājama teritorija, kur Dabas aizsardzības pārvalde neļauj ne novākt nopostīto, ne arī izveidot jaunus ceļus, lai gan ceļš ir kritiski nepieciešams, lai varētu apturēt uguni. Ir diskutabli, vai tas tiešām ir atbilstošākais, kā rīkoties.

Kā pašlaik var cīnīties ar egļu astoņzobu mizgraužiem, kuru dēļ noteiktās teritorijās pērn noteikta ārkārtējā situācija?

Pašlaik tiek stādītas jaunaudzes ar īpaši kvalitatīviem, selekcionētiem stādiem, kas tiks intensīvi koptas un līdz ar to veidos spēcīgu, labi augošu mežu, kur mizgraužu risks būs būtiski zemāks. Ir identificēti arī riskantākie punkti, kur kaitēkļi atkal var izplatīties, un veikti preventīvie pasākumi. Tomēr mazāk produktīvos, lēni augošos egļu mežos uz eglei mazāk piemērotām augsnēm šobrīd neviens nevar prognozēt, kas notiks turpmāk. Man mizgrauzis kaut kādā ziņā atgādina Covid-19 vīrusa paveidus – tas kaut kā izdzīvo un adaptējas. Taču, ja sabiedrība ir spējusi adaptēties un sadzīvot Covid-19 vīrusu, tad mizgrauža gadījumā atbildīgās iestādes saredz tikai karantīnai līdzīgus scenārijus ar absolūtiem aizliegumiem, kas, manuprāt, nav jēgpilni un ilgtspējīgi.

LVM jau ir paziņojis pagājušā gada provizoriskos darbības rezultātus. Kādi faktori tos ietekmēja?

Pagājušais no finanšu rādītāju viedokļa bija izcils gads un tika sasniegts 626 miljonu eiro apgrozījums, kas ir par 10% vairāk nekā 2022.gadā. Arī pelņa bija lielāka nekā iepriekšējā gadā. To ietekmēja tirgus tendences, jo pagājušā gada pirmajā ceturksnī koksnes pārdošanas cenas bija augstas un pieprasījums bija liels. Tā tas bija ne tikai Latvijā, bet arī Skandināvijā un citās Eiropas valstīs. Tas deva ļoti labus finanšu rezultātus, bet jāatceras, ka pēc tam ģeopolitiskā stāvokļa un zemāka pieprasījuma dēļ situācija mainījās. Tādēļ, kā jau es minēju, visu šo apstākļu dēļ ir iespējamas korekcijas arī LVM darbības stratēģijā.

Kādas ir prognozes par šo gadu, un vai jau ir redzami faktori, kas potenciāli var ietekmēt šī gada rezultātus?

Es personīgi paudīšu cerību, ka mums izdosies izpildīt šī gada plānus, varbūt pat nedaudz pārpildīt. Tomēr, protams, tādēļ, ka pieprasījums ir krities, ir iespējamas korekcijas. Provizoriski ir redzams, ka gada pirmais ceturksnis atbilst plānotajam, bet skatīsimies, kas notiks tālāk.

Jau minējāt, ka investīcijās ir paredzēti līdzekļi jaunu zemju iegādei. Cik daudz LVM grib vēl iegādāties?

LVM nepārtraukti palielina meža zemju fondu, un tā ir normāla saimnieciskā darbība, kas ir vērsta uz to, lai nesamazinātos LVM aktīvi apsaimniekoto mežu platība, kas ietekmē ekonomisko aktivitāti reģionos un mūsu valsts saņemtos nodokļus un dividendes. Šajā ziņā nekas nemainīsies, LVM turpinās tiem meža īpašniekiem, kas grib pārdot mežu, piedāvāt iespēju pārdot to savai valstij.

Piedāvājums ir tāds, kādu jūs sagaidāt?

Nav pārsteigumu. Iespējams, koksnes cenu svārstību dēļ piedāvājums dažbrīd pat ir lielāks, nekā ir LVM kapacitāte investēt. Bet tas ir saprotams, ka cilvēki kādā periodā nejutās tik droši, un, manuprāt, ir labi, ka meža zemes tad nonāk valsts īpašumā un tiek apsaimniekotas un uzturētas kā vērtīgs dabas resurss. Es domāju, ka sabiedrībā arvien vairāk ir jārunā par to, ka meži ir jākopj un jāapsaimnieko.

Es arī redzu, ka LVM var būt ilgtspējīgas bioekonomikas aprites flagmanis ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Un ir ļoti svarīgi mācīt un ar reāliem piemēriem parādīt, kā darbojas bioekonomikas aprite un ilgtspējīga darbība. Šis ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas precīzi parāda, ko tas nozīmē – kvalitatīvi strādāt dabā.

Cik liela ir aktivitāte LVM mežizstrādes konkursos un kā tā mainās?

2022.gadā bija ļoti augstas koksnes produktu cenas un būtiski pieauga pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem. Tad ikviens meža īpašnieks vēlējās iegūt maksimālos ieņēmumus un bija gatavi maksāt salīdzinoši augstu cenu par mežizstrādes pakalpojumiem. Šobrīd situācija, protams, ir mainījusies, jo samazinājās koksnes produktu tirgus cenas un attiecīgi pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumiem. Tādēļ arī mūsu mežizstrādes konkursi korelē ar situāciju, kāda ir tirgū. Konkurence mūsu konkursos ir augsta.

LVM padome ir pagaidu. Zemkopības ministrija ir solījusi, ka pēc tam, kad tiks apstiprināti LVM valdes locekļi, būs konkurss uz padomes locekļu amatiem. Jūs pieteiksieties?

Es to nevaru komentēt, jo vēl neesmu redzējusi prasības padomes locekļu kandidātiem un nezinu, vai atbildīšu šīm prasībām. Vispirms sagaidīsim, kāds būs konkursa nolikums.

Kā uzņēmuma darbu kopumā ir ietekmējis tas, ka nu jau ļoti labu laiku LVM ir gan pagaidu padome, gan bija pagaidu valde? Darbības termiņš līdz ar to tomēr ir daudz īsāks, nekā tas būtu normāli.

Es uz šo jautājumu varu atbildēt tikai no savas pozīcijas. Uzņēmumā esmu atnākusi ar skatu no malas un kā pagaidu padomes priekšsēdētāja pagājušajā gadā esmu strādājusi tik intensīvi un dinamiski, pieņēmusi tik daudzus lēmumus, kā nekad vēl savā darba mūžā. Tādēļ pagaidu vai pastāvīgā padome un valde – tas šoreiz ir tikai vārds.

Valsts kontrole savos plānos šogad ir iekļāvusi LVM pārvaldīto mežu apsaimniekošanas revīziju. Jums jau ir bijušas sarunas, kad revīzija sāksies?

Nē, nav. Taču tas ir ļoti labi, jo pārbaudes un revīzijas ir jāvērtē kā profilaktiska metode, kas atklāj lietas, kas jāuzlabo, un vienmēr var kaut ko uzlabot.

“Latvenergo” ir paudis, ka pilnībā varētu pārņemt kopā ar LVM izveidoto kopuzņēmumu “Latvijas vēja parki”. Vai par to jau ir notikušas sarunas?

Jā, un es personīgi atbalstu šādu risinājumu, jo katram ir jānodarbojas ar to, kas atbilst viņa saimnieciskās darbības virzieniem. Mums tā ir mežsaimniecība, “Latvenergo” – enerģētika. Tādēļ es te neredzu problēmas. Protams, mēs iznomāsim zemes un iestājamies par klimata neitralitāti veicinošiem enerģijas veidiem.

Ko jūs par sev piederošajiem 20% “Latvijas vēja parkos” gribēsiet?

Pašlaik par to notiek sarunas.

Kas pašlaik kopumā notiek ar meža zemju iznomāšanu atjaunojamās enerģijas projektiem?

Ir notikusi izsole par meža zemju iznomāšanu šiem projektiem un rezultāti ir iesniegti apstiprināšanai Zemkopības ministrijā. Pēc tam tie tiks publiskoti.

Satversmes tiesa skata Latvijas vides organizāciju rosināto lietu par mazāka caurmēra koku ciršanu. Kādas izmaiņas tas radīs LVM, ja Satversmes tiesa atcels attiecīgos Ministru kabineta noteikumus?

LVM pavisam nelielā apmērā veic ciršanu pēc diametra, jo mums ir lieli pieaugušo audžu krājumi pēc vecuma kritērijiem. Vienīgais aspekts, kas var ietekmēt LVM, ja mainās pieļaujamie ciršanas diametri, ir tad, ja mums nāktos izcirst egļu audzes, kuras neaug labi, tādēļ tās apdraud egļu astoņzobu mizgrauži, un jaunas audzes veidošana šo problēmu var atrisināt. Tas nozīmē, ka, ja tiesa atcels šos Ministru kabineta noteikumus, tad uz uzņēmumu ietekme nebūs būtiska.

Vienlaikus pēc būtības nav skaidrs, kā ciršanas diametra izmaiņas par dažiem centimetriem varētu nozīmīgi ietekmēt vides kvalitāti cilvēkam. Es te korelāciju neredzu, daudzās citās Eiropas valstīs vispār nav šāda veida ierobežojumu un īpašnieks cērt mežu tad, kad uzskata, ka tas ir pieaudzis, ja vien tur nav konstatētas kādas īpašas vides vērtības.

Foto: Publicitātes foto