Jaunas smēķējošas meitenes bojā ne tikai savu veselību, bet arī «sadedzina» savu nākamo meitu olnīcas.
Jaunas smēķējošas meitenes bojā ne tikai savu veselību, bet arī “sadedzina” savu nākamo meitu olnīcas. Tā saka slimnīcas “Linezers” ginekoloģijas nodaļas vadītājs ginekologs Juris Vītols. Viņam ir savs viedoklis par sieviešu veselību.
Veselības mācība skolās tiek pasniegta, tomēr jauniešus maz ietekmē šausminošie skati ar smēķētāja plaušām.
– Tad ir jāpasaka vēl kas – smēķētājām un alkohola lietotājām hormonālā kontracepcija nedarbojas atbilstoši shēmai. Meitenītes sapīpējas, sadzeras. Noreibušas pārguļ, pašas neatceras, ar ko, un tiek vai nu pie vulgāra iekaisuma, seksuāli transmisīvas slimības vai pie grūtniecības, ko saucu nevis par nevēlamu, bet par nevajadzīgu.
Bet māca taču, kā no grūtniecības izvairīties…
– Katrā žurnālā ir raksti par to, kā darīt “to”, kādās pozās gūstama lielākā bauda. Demonstrē seksīgākās vešiņas un prezervatīvus. Raksta, kā izvairīties no grūtniecības, jo būtu taču neprāts – 13 gadu vecumā bērnam dabūt bērnu. Māca tā vietā, lai teiktu, ka šajā vecumā sekss gluži vienkārši nav vajadzīgs.
Radot, uzturot un attīstot pusaudžos interesi par dzimumattiecībām, peļņu gūst pieaugušie, kuri šo presi izdod. Tā ir noziedzīga iedzīvošanās uz nenobrieduša prāta rēķina.
Piedodiet, dakter, bet jaunākas lasītājas noteikti šajā vietā aizšķir šo avīzi, uzskatot, ka esat kašķīgs un vecs.
– Man nav 100, tikai 54 gadi, un tas man netraucē uzskatīt, ka šī informācija, pašreizējā veidā realizētā seksuālā audzināšana ir nepareiza un nelaikā. Pusaudžiem tiek solīti prieka “ziediņi”, bet ārsti ievāc “augļus” – jāveic aborti, jāārstē pēc tiem radušies ginekoloģiski iekaisumi, jācīnās ar neauglību.
Bet jaunieši tagad nobriest agrāk nekā savulaik mēs!
– Tā tiešām ir, taču domāšana jāvirza nevis uz fizisko seksuālo saskarsmi, bet gan uz dziļām jūtām, kam agrīna vecuma pusaudži vēl nav gatavi. Zaļš, noplūkts ābolītis ir neizaudzis, sīvs un rūgts. Tāds pats ir nepiemērotā vecumā izbaudīts sekss. Šis pārdzīvojums meitenei un arī puisim var sagādāt psiholoģisku traumu, ko grūti pārvarēt arī tad, kad pienāk īstais mīlēšanās laiks.
Tomēr gadās, ka meitene 18, 19 gadu vecumā kļūst grūta, draugs viņu pamet, izglītības nav, profesijas nav, naudas nav…
– Šādā vecumā ir jādzemdē, un vecākiem, ģimenei ir jāsniedz meitenei viss iespējamais atbalsts. Tā nav viņas, tā ir mūsu, pieaugušo, kļūda. Audzināšanas brāķis, ja esam uzlikuši masku, slēpušies aiz apgalvojuma, ka mūsu bērni aug patstāvīgi. Atvainojiet, viņi var sastrādāt daudzko, bet atbildēt par savu rīcību – tas ir jau apziņas nākamais līmenis.
Kāda ir jūsu pieredze?
– Man mājās ir tāds 16 gadu vecs stūrabuks, kurš īpaši negrib klausīties, ko tētis un mamma saka. Tāds vecums. Bet šim cilvēkam, uz ballīti ejot, vajag ne tikai atgādinājumu – prezervatīvu paņēmi? Vajag kādu, ar ko izrunāties, kam pavaicāt un no kā sagaidīt atbildi. Manuprāt, ir svarīgi, lai par šādu uzticības personu kļūst nevis līdzaudzis, bet kāds pieaugušais – krustmāte, krusttēvs, kāda drauga vecāki, kas, iespējams, kādu brīdi liekas vairāk uzticības pelnījuši nekā savējie. Padoms, ko var sniegt līdzaudži, var pazudināt. Nav šajā vecumā pieredzes par sekām, toties ir dullums kā nenorūgušam vīnam.
Vai vēlme izbaudīt jaunību ir cēlonis tam, ka pēdējos gados arvien mazāk dzimst pilnīgi veseli bērni?
– Šādi mazuļi dzimst sievietēm, kuras veselus nespēj radīt. Te būtu jārunā ar meitu mātēm. Jau pirms mēnešreižu sākšanās (11 – 12 gadu vecumā) mammai meitenīte ir jāaizved pie sava ginekologa. Bērnam pāri netiks nodarīts. Sonoskopiski var izmeklēt un noteikt, kā attīstījušās olnīcas, kā guļ dzemde, vai nav kādi saaugumi.
Novirzes atklājas tad, kad sākas ļoti sāpīgas (līdz krampjiem!) vai vispār nesākas mēnešreizes. Ir tiešām stulbi, ja 18 gadu veca meitene nespēj par to runāt ar māti, aiziet pie ārsta, lai saprastu, kas notiek.
Sievietes ir pacietīgas, mums tas tiek mācīts kā no dabas uzlikts pārbaudījums.
– Tas mani reizēm pat kaitina – šī sievietes neiespējamā pacietība. Man ir bijušas pacientes, kuras gadiem cietušas pamatīgas veselības problēmas, sāpes, vīra pāridarījumus, ārstu nevērību. Tomēr viņas nesūdzas un nemeklē palīdzību vai arī dara to par vēlu.
Jūtu, ka jums sieviešu ir tā kā žēl…
– Es jūs mīlu un cienu, jo sievietes var to, ko mēs, vīrieši, nekad nespēsim. Īpaši man patīk sievietes pēc 50 gadu vecuma, kad viņas ir nobriedušas, skaistas, dzīvesgudras, ar šarmu, kāda nav jaunietēm.
Taču šajā vecumā sievietes dzīvē ir daudz risku, jo klimakss un menopauze mēdz nākt reizē ar ļaunām kaitēm. Kolēģi jau zina manus uzskatus – ja šajos skaistajos gados sievietei ir kāda problēma dzemdē, tad jāņem laukā visi mazā iegurņa orgāni, lai pēc laiciņa, kad vaina “sēž” arī olnīcās, nav jāgriež vēlreiz. Šos orgānus daba paredzējusi konkrētam mērķim – bērna iznēsāšanai un dzemdībām. Ja tas ir realizēts vai arī vairs nav piepildāms, tie ir lieki.
Ja nu pēc šādas operācijas vīrs saka – tāda, ar tukšu vidu, vairs neesi nekāda sieviete – un aiziet pie citas?
– Vīrieša fiziskās izjūtas tuvībā ar sievieti pēc šādas operācijas nemainās. Taču nelaime nav iegurnī, bet galvā. Un sievietes biežāk virtuvē trin nevis nažus, bet gan mēles. Dažreiz manas pacientes pašas visu izstāsta vīram, izklačo draudzenēm, tās vēl puspilsētai.
