Lasītāji redakcijai sacījuši, ka gadu gaitā pārmaksājuši SIA «Bauskas siltums». Situāciju, atskatoties vēsturē, skaidro pilsētas Domes izpilddirektors JĀNIS MIČULIS.
Lasītāji redakcijai sacījuši, ka gadu gaitā pārmaksājuši SIA “Bauskas siltums”. Situāciju, atskatoties vēsturē, skaidro pilsētas Domes izpilddirektors JĀNIS MIČULIS.
– 90. gados siltumapgādē bija dziļa krīze, jo dažos gados energoresursu cena bija kāpusi pat vairākus simtus reižu. Attiecīgi palielināt apkures tarifus siltuma ražotājs nedrīkstēja, jo iedzīvotāji nebūtu varējuši norēķināties. Daudzi siltumapgādes uzņēmumi bankrotēja. Centralizēta siltumapgāde beidza pastāvēt arī tepat (Lauktehnikā, Draudzības ielas ciematā, bijušā kolhoza “Uzvara” centrā, ciematos un citur).
Vairākus gadus bez karstā ūdens
Lai saglabātu tikai apkuri, Bauskā četrus gadus vasarās nācās atteikties no karstā ūdens ražošanas, jo tā pašizmaksa bija augsta. Pilsētas Dome un Siltumtīklu uzņēmums meklēja katru iespēju, kā iziet no krīzes. Tika ņemti kredīti siltumtra šu rekonstrukcijai, iegūts līdzfinansējums no Valsts investīciju fonda, kā arī iedalīti naudas līdzekļi darbu veikšanai no pilsētas budžeta. Pilsētas siltumsaimniecība tika paglābta no sabrukuma, bija nodrošināta stabila tās attīstība.
SIA “Bauskas siltums” arhīvā esmu atradis šādus datus. No 1993. līdz 1997. gadam Bauskā netika ražots karstais ūdens. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji maksāja tikai apkures mēnešos par saņemto siltumu, vasarās katlumāja nestrādāja, darbinieki tika atlaisti bezalgas atvaļinājumos. 1997. gada bilance Siltumtīklu uzņēmumā tika noslēgta ar 13 tūkstoš 213 latu zaudējumiem.
Tika nolemts 1998. gadā atsākt siltā ūdens piegādi dzīvokļiem. Ar pilsētas Domes 1998. gada 15. janvāra lēmumu tika noteikts, ka vienam cilvēkam mēnesī par silto ūdeni būs jāmaksā divi lati, bet par viena kvadrātmetra apkuri – 36 santīmi. Taču 1998. gada finanšu bilance Siltumtīklu uzņēmumā atkal tika noslēgta ar zaudējumiem, jo bija kāpusi elektroenerģijas cena. Uzņēmumam nebija naudas, ar ko maksāt rēķinu par ziemā patērēto dabasgāzi. Radās draudi, ka parādu dēļ nevarēs sākt nākamo apkures sezonu.
Nosaka vasaras tarifu
Pilsētas Dome 1999. gada 8. aprīlī mainīja maksājumu par apkuri un silto ūdeni kārtību. Tika noteikts, ka 1999. gadā no 1. maija līdz 1. oktobrim jāveic vasaras maksājums – desmit santīmu. Tad uzņēmums varētu atdot parādus par ziemā patērēto gāzi un sagatavoties nākamajai apkures sezonai. Šāds maksājums, iepriekšējā gadā apstiprinot apkures tarifu, nebija paredzēts, tātad tas nebija nekāds avansa maksājums. Līdzīgi vasaras maksājumi, protams, jau lielāki, ir saglabājušies līdz šai vasarai.
Siltumtīklu uzņēmumam, atbilstoši finanšu saimniecības likumdošanai, finanšu pārskata gads ir no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Tas nesakrīt ar apkures sezonas ciklu, jo tā sākas vienā finanšu gadā (oktobrī), bet beidzas jau nākamajā. Tāpēc vilkt paralēles starp apkures maksājumiem pa mēnešiem un attiecināt tos uz šo vai nākamo kalendāro gadu nevar, jo Siltumtīklu uzņēmumam konkrētie ieņēmumi un izdevumi ir jāattiecina uz pašreizējo finanšu gadu.
Arī Jelgavas reģionālais sabiedrisko pakalpojumu regulators, nosakot apkures tarifu SIA “Bauskas siltums” ražotai siltumenerģijai no 1. oktobra līdz 1. oktobrim nākamajā gadā, ņem vērā tikai tās izmaksas, kuras attiecas vienīgi uz šo laika periodu. Nekādi iepriekšējo periodu maksājumi tarifa aprēķinā nav iekļauti. Visi neskaidrie jautājumi atkrīt, kad tiek uzstādīti skaitītāji. Tieši tāpēc bija svarīgi šī gada 1. oktobrī visā pilsētā pāriet uz siltuma precīzu uzskaiti un norēķiniem pēc regulatora apstiprināta tarifa un skaitītāju rādījumiem.
Iespējams, būs dārgāk
Turpmāk pilsētas Dome nenoteiks ne siltuma tarifu lielumu, ne maksāšanas kārtību, lai arī cik grūti klātos siltuma uzņēmumam. Tāpēc Siltumtīklu uzņēmuma speciālistiem jāaprēķina tarifa lielums ļoti precīzi un laikus tas jāiesniedz apstiprināšanai regulatoram, kā to nosaka likumdošana. Politiski ietekmēt tarifa lielumu, lai tas būtu izdevīgāks vai nu iedzīvotājiem, vai arī siltuma ražotājam, turpmāk nevarēs.
Tāpēc es paredzu, ka šoziem par apkuri būs jāmaksā vairāk. Iedzīvotājiem vajadzēs taupīt siltumu. Nāksies ņemt kredītus ēku siltināšanai, jo tad mazāk būs jāmaksā par apkuri, tādējādi kompensējot lielākus apsaimniekošanas maksājumus kredīta atdošanai. Līdz ar to dzīvosim komfortablāk par tām pašām izmaksām.
