Vasarā grupa zēnu man nozaga divas makšķeres. Vainīgos esmu pats «izpīpējis», taču neiešu jau ar pasauli karot.
Vasarā grupa zēnu man nozaga divas makšķeres. Vainīgos esmu pats “izpīpējis”, taču neiešu jau ar pasauli karot. Policijai droši vien nav laika ar sīkumiem krāmēties, jo makšķeru vērtība kopā ar spolēm nebija lielāka par kādiem 24 latiem. Nu un lai arī policija pagaida, kamēr zēni paaugas un sāk zagt velosipēdus, močus, mašīnas! Tad būs lielāka manta un vērtība, varēs vieglāk atrast.
Lai nu to darītu nabadzīgo ģimeņu atvases. Taču zinu, ka vainīgie ir labi situētu cilvēku bērni, kuriem vecāki var nopirkt makšķeru spoles. Pērk taču mašīnas, citas lietas, kurām vērtība mērāma simtos latu. To visu nāksies kādreiz nožēlot gan vecākiem, gan pašiem jauniešiem.
Kad es gāju skolā pēckara gados, nevarēja svešu zīmuli vai dzēšgumiju atnest mājā. Prasīja, kur dabūju, jo zināja, ka nopirkt bez naudas nevarēja. Varbūt citi nodomās, ka es nieka spoles dēļ ceļu tādu brēku. Taču man tās ir tikpat dārgas kā zēnu mašīnas. Mans tēvs teica – sveša manta tāpat kā zivs asaka duras un iespriežas kaklā.
Atnesiet, zēni, spoles ar visiem kātiem un atvainojieties! Tad zināšu, ka no jums vēl izaugs kārtīgi cilvēki. Vecāki, skatieties, ko jūsu bērni nes mājās! Ir jāatrod laiks savu bērnu pieskatīšanai.
Dziļā nožēlā – A. VĒŽBRENCIS