«Joprojām sevi uzskatu par skaistkalnieti,» sarunas sākumā apgalvo GUNTARS ŠTUBIS. Jaunietis gan Skaistkalnē nedzīvo jau vairāk kā piecus gadus.
“Joprojām sevi uzskatu par skaistkalnieti,” sarunas sākumā apgalvo GUNTARS ŠTUBIS. Jaunietis gan Skaistkalnē nedzīvo jau vairāk kā piecus gadus. Pēc 10. klases Guntars izturēja pārbaudījumus un divus gadus vidējo izglītību apguva Apvienotajā pasaules koledžā Itālijā, pēc atgriešanās sāka studijas Latvijas Universitātē. Tagad viņš Juridiskās fakultātes 4. kursa studenta gaitas savieno ar darbu SIA “Proexpo”. Tas ir Čīles pārtikas produktu ražošanas firmas meitas uzņēmums Latvijā.
“Uz Skaistkalni cenšos aizbraukt vismaz reizi mēnesī. Satiekos ar vecākiem, relaksējos pēc Rīgas dzīves,” tā Guntars.
Vai tiešām Rīgā esi tik noguris, ka jābrauc uz laukiem relaksēties?
– Esmu iemanījies sekmīgi savienot darbu ar mācībām, taču šī slodze nav maza. Uzņēmumā veicu juriskonsulta pienākumus, esmu arī tirdzniecības pārstāvis Lietuvā un Polijā. Jurista pienākumi ir lieliska iespēja augstskolā iegūtās teorētiskās zināšanas pārbaudīt praksē. Pašlaik uzņēmējdarbībā problēmas rada ES regulu piemērošana, joprojām daudz neskaidrību ir muitas lietās.
Vidējo izglītību tu ieguvi Itālijā. Kādi bija divi tur pavadītie gadi?
– Turp devos ar satraukumu, jo līdz tam ārzemes biju apmeklējis tikai vienu reizi, kad kopā ar galda tenisa spēlētājiem aizbraucām uz mačiem Portugālē. Divi Itālijā pavadītie mācību gadi man deva ļoti daudz. Iemācījos angļu valodu brīvas praktiskas lietošanas līmenī, krietni uzlaboju analītisko domāšanu, apguvu eseju rakstīšanu, daudz strādāju patstāvīgi. Mācoties Itālijā, pilnībā nostiprināju atziņu, ka vēlos studēt jurisprudenci.
Daudzi jaunieši mācības savieno ar darbu. Tu vienu mācību gadu strādāji par angļu valodas skolotāju, taču tad pedagoga darbu nomainīji pret jurista praksi. Kāpēc tā?
– Skolotāja darbs man izrādījās krietni par grūtu, un atalgojums nešķita atbilstīgs padarītajam. Sapratu, ka juridiskās lietas man ir saistošākas.
Pirms divām dienām tev palika 22 gadi. Līdzaudžiem varētu šķist, ka esi daudz sasniedzis – mācījies ārzemēs, paralēli studijām strādā tīkamu un pietiekami labi atalgotu darbu. Kāds varbūt uz tevi nolūkosies ar baltu skaudību. Ko ieteiktu jauniešiem, kuri arī vēlas veiksmīgi dzīvot?
– Noteikti jāmēģina atrast savu ceļu. Jābūt darbīgiem, nav jābaidās riskēt, no kļūdām nevajag taisīt traģēdiju. Jādara tas, kas patiesi patīk un saista. Uzskatu, ka personiskā ieinteresētība ir īstā panākumu atslēga.
Tavs veiksmes stāsts neviļus raisa pārdomas par pašlaik tik populāro jauno cilvēku nākotnes modeli – dzīvot un strādāt ārzemēs. Tava izglītība un pieredze to noteikti ļauj. Ko domā darīt?
– Aizbraukt, pāris gadu pastrādāt – to varētu. Taču doties prom pavisam – ne. Saprotu jaunos speciālistus, kas pārceļas uz dzīvi citur, taču to nosaka prioritātes, kādas cilvēks dzīvē ir izraudzījies. Man ļoti spēcīga ir tā saucamā sakņu izjūta. Šeit mani notur sentiments, jo aizbraukt un neatgriezties Skaistkalnē, Latvijā – to es nevarētu.
***
Uzziņai
– Guntars Štubis labprāt uzklausīs “Bauskas Dzīves” lasītājus un sniegs laikrakstā konsultācijas par dažādiem juridiskiem jautājumiem. Tie varētu būt saistīti ar civiltiesībām, sociālajām tiesībām. Viņš skaidrotu jautājumus, kas saistīti ar pabalstiem, darba devēja un darba ņēmēja attiecībām, citām juridiskām problēmām. Jautājumus Guntaram Štubim sūtiet uz laikraksta redakciju Bauskā, Rīgas ielā 51, arī uz elektroniskā pasta adresi ar norādi – G. Štubim.
