Šī publikācija tapusi pēc lasītāju ierosmes. Gailīšu pagasta iedzīvotājs Visvaldis Retenais ieteica doties uz Pamūšas speciālo internātskolu un satikties ar ilggadējo direktori Intu Feldmani.
Šī publikācija tapusi pēc lasītāju ierosmes. Gailīšu pagasta iedzīvotājs Visvaldis Retenais ieteica doties uz Pamūšas speciālo internātskolu un satikties ar ilggadējo direktori Intu Feldmani.
Specifika nav salīdzināma
Visvaldis Retenais uzskata, ka izglītības iestādes vadītāja strādā ar misijas apziņu, sevi pilnībā veltot bērniem, kurus sabiedrība izliekas nemanām. Gailīšu pagasta iedzīvotājam šķiet, ka speciālajām internātskolām tiek veltīts nepelnīti maz uzmanības. Sarunai ar direktori, viņaprāt, ir nopietns iemesls – Intas Feldmanes dzimšanas diena bija 8. novem brī.
Par sevi direktore nevēlas runāt, bet labprāt iesaistās dialogā par speciālās internātskolas īpatnībām. Darba specifika šajā izglītības iestādē un vispārizglītojošā skolā pat nav salīdzināma. Inta Feldmane to var droši apgalvot, tāpēc ka jaunībā ir strādājusi arī parastā skolā. Kopš 1976. gada, sākot darbu toreizējā Rundāles palīgskolā, viņa kļuvusi par izglītības specifiskās nozares speciālisti. Togad tika pieņemts lēmums nodibināt šāda tipa izglītības iestādi, likvidējot palīgklases Iecavas vidusskolā un Svitenes astoņgadīgajā skolā.
Kaites kļūst smagākas
Rundālē tika atvērtas astoņas latviešu un tikpat daudz krievu plūsmas klašu. Audzēkņu kontingents nebija tik viengabalains kā tagad, jo palīgskolā nokļuva arī sliņķi un klaiņotāji, kuriem nekādi attīstības traucējumi netika konstatēti.
Dzīves apstākļi bija visai skarbi, bet skolotājiem trūka speciālas izglītības. “Internātā vispār nebija ērtību. Auklītes no rīta nāca uz darbu ļoti agri, lai pagūtu uzsildīt ūdeni un bērni varētu nomazgāties. Internāts atradās apmēram trīssimt metru no skolas, vecās ēkas nebija viegli pielāgot skolas vajadzībām,” atmiņās kavējas Inta Feldmane.
Tomēr pirms 30 gadiem speciālās internātskolas audzēkņu veselības stāvoklis bijis labāks nekā pašlaik. “Mūsu skolēniem ir ļoti smagas diagnozes. Būtu aplami domāt, ka garīgās attīstības traucējumi skar tikai nelabvēlīgu ģimeņu bērnus. Nervu darbības traucējumu iemesli arvien biežāk ir meklējami ģenētikas “kļūdās”,” secina ilggadējā pedagoģe.
Saglabā savu komandu
Daļu savas Rundāles komandas Inta Feldmane ir spējusi saglabāt. Pamūšas speciālajā internātskolā joprojām strādā Irēna Ladusāne, Maija Songaile, Valija Kiseļova, Larisa un Gunārs Bārdiņi, Rudīte Brīvule, Raisa Šelepjonoka, Spulga Zirnīte un Jeļena Daniša.
Kad Rundāles palīgskolas ēkas bez kapitālā remonta vairs nevarēja iztikt, tika nolemts izglītības iestādi pārvietot uz Gailīšu pagastu. bija uzcelta Uzvaras vidusskolas jaunā ēka, bet vecais nams stāvēja tukšs. Tika prognozēts, ka remonts ilgs divus gadus, taču sākās privatizācija, un Rundāles skolas ēkām atradās likumīgais īpašnieks. Līdz ar to 1990. gadā nācās pārveidot skolas nosaukumu un Gailīšu pagastu uzskatīt par pastāvīgu mājvietu.
Tagad skolas rīcībā ir trīs nelielas ēkas, katlumāja un darbnīca. Intai Feldmanei atkal ir pienācis brīdis, kad ar steigu jāsāk domāt par kapitālremontu. Pirmie mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi. “Pērn izstrādājām un iesniedzām projektu valsts investīciju piesaistei ēku renovācijai un siltināšanai. To akceptēja arī Izglītības un zinātnes ministrija, bet Bauskas rajona Padome garantēja līdzfinansējumu. Šogad projektu iesniedzām atkārtoti, jo tālāk par Saeimu 2003. gadā tas nenokļuva. Dokuments it kā esot nodots izskatīšanai Finanšu ministrijā. Renovācijai nepieciešami 130 tūkstoši latu,” skaidro direktore.
Izvirza augstas prasības
Par kvalificētu pedagogu trūkumu Pamūšas internātskolā nav iemesla gausties. Intas Feldmanes pieeja šīs problēmas risināšanā pelna ievērību. “Skolotāji, kuri piesakās darbā, parasti ir bez speciālas izglītības, taču, nepārzinot metodiku, mūsu izglītības iestādē vispār nebūtu iespējams strādāt. Tādēļ skolas uzdevums ir savējos izglītot. Vienīgais ceļš ir studijas Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, ko absolvējuši gandrīz visi mūsējie,” atklāj Inta Feldmane. Viņas kolēģe Rudīte Brīvule teic, ka iestādes vadītāja prasībās pret darbinieku kvalifikāciju ir nelokāma. Vienlaikus viņa spēj būt ļoti iejūtīga un saprotoša, atbalstot ikvienu, kurš nolēmis papildināt izglītību.
Katram bērnam, kurš iekļauts C kategorijā, tiek izstrādāta individuāla mācību programma. Klasēs ir tikai seši skolēni, bet stundu vada skolotājs un palīgs. Šo bērnu uztvere un domāšana ir tik ierobežota, ka lasīt un rakstīt visi nevar iemācīties. Pēc skolas beigšanas viņi nokļūst savu ģimeņu vai pašvaldību sociālo darbinieku aprūpē. Tieši tādēļ izglītības iestāde mērķtiecīgi sadarbojas ar pagastu sociālajiem dienestiem.
Skolotāja Raisa Šelepjonoka atzīstas, ka par slimajiem bērniem domājot dienu un nakti: “Parastā skolā pedagoga darba rezultāts ir skolēnu zināšanas, viņu prasme patstāvīgi spriest, pieņemt lēmumus. Šeit tā nemēdz būt, jo daudzi vispār neko nespēj iemācīties. Man vislielākais gandarījums ir bērnu acīs redzēt prieku. Viņi alkst pēc siltuma un gādības. Ja es varu viņiem to sniegt, tad saprotu, ka esmu vajadzīga un novērtēta.”
***
Fakti
– Pamūšas speciālā internātskola dibināta 1990. gadā.
– Pašlaik skolā mācās 105 bērni no 15 Bauskas rajona pašvaldībām.
– Pedagoģisko darbinieku skaits – 30.
– Skolā strādā arī psihiatrs, pediatrs, divas medmāsas.
– 2004./2005. gada budžets – Ls 241314.
– Visiem audzēkņiem ir garīgās attīstības traucējumi.
– Atbilstoši diagnozēm ir noteikti trīs līmeņi:
A – viegla atpalicība;
B – vidējas pakāpes atpalicība;
C – smaga atpalicība, visi šīs grupas bērni ir invalīdi.
– Speciālajās internātskolās nav izlaiduma eksāmenu.
