Namsaimnieku un īrnieku attiecību modeļi var veidoties dažādi.
Namsaimnieku un īrnieku attiecību modeļi var veidoties dažādi. Ir labi, ja valda sapratne, saimnieks izprot īrnieka iespējas, vienojas par saprātīgu maksājumu summu.
Tāpat svarīgi, lai īrnieks apjaustu, ka viņš izmanto svešu mantu, kuras saimniekam ir tiesības prasīt pienācīgu attieksmi, regulāru saistību izpildi. Tie ir ideālam pietuvināti varianti, taču realitātē attiecības starp namsaimniekiem un īrniekiem mēdz būt ļoti dažādas.
Pagājušās nedēļas sākumā konflikts izcēlās kāda Rīgas ielas nama pagalmā. Par notiekošo informēta policija, pašvaldība, uzaicināta arī “Bauskas Dzīve”. Telefona saruna ar redakciju bija īsa, taču gana baisa: “Nāciet, saimnieks mūsu dzīvoklim izsita logu, saķēpāja stiklu. Kā lai mēs tālāk dzīvojam?”
“Pats iestikloju, pats izsitu”
Skats, kas pavērās Rīgas ielas 33. mājas iekšpagalmā, nav acij diez ko tīkams. Ieeja te ir divos dzīvokļos, taču pagalms pilns būvgružu, dubļi, izrakņāta zeme. No vienas puses pārvietošanos ierobežo žogs, ierakti stabi žoga ierīkošanai pretējā pagalma malā. No ielokā esošās divstāvu ēkas vairums logu aiļu ir tukšas, rodas milzīga neapdzīvotības izjūta, par vides estētiku runāt vispār nav iespējams. To nerada pat pārdesmit metru tālāk plūstošā Mēmele.
Līdztekus ne visai omulīgajiem sadzīves apstākļiem, kā izrādās, ir nemitīgi strīdi. Konfliktā iesaistīts namīpašnieks Viktors Sermuliņš un viena dzīvokļa īrnieki – Mankeviču ģimene. Tieši viņu istabas loga apakšā pirms neilga laika izsists neliels caurums, rūts ieplaisājusi, arī apķēpāta. To izdarījis namsaimnieks.
“Mans pacietības mērs ir pilns, nervi arī man kādreiz var neizturēt. Tāpēc izsitu stiklu. Tā ir mana māja, mans logs, pats to ar savām rokām iestikloju, pats arī drīkstu to izsist,” skaidro Viktors Sermuliņš. Viņš arī atzīst, ka neapmierina īrnieku maksājumi – desmit latu mēnesī par apmēram 40 kvadrātmetru lielu dzīvokli. Saimnieks būtu ar mieru slēgt īres līgumu, nosakot tajā summu – 40 latu mēnesī. Taču tam nepiekrīt īrnieki. “Bauskas Dzīvei” V. Sermuliņš atzina, ka gribot no īrniekiem tikt vaļā. Viņš šajā jomā jau šo to ir paveicis – mēnesi kā nojaukta sausā tualete, pirms nedēļām divām atslēgts ūdens. Lai piebrauktu pie dzīvokļa, jāstūrē pa blakus teritoriju, kura drīzumā tiks norobežota ar žogu. Apstākļi patiesi kļūst dzīvošanai arvien nepiemērotāki.
Saimnieku var arī saprast: īpašums jāuztur, jāremontē, vajadzīgi līdzekļi. Desmit latu par dzīvokli pilsētas centrā tomēr ir smieklīgi maza summa.
“Nopērciet mums dzīvokli!”
Taisnība, kā zināms, nav tikai melna vai balta. Savu viedokli par konfliktu pauž Andrejs Mankevičs un viņa meita Daiga. A. Mankevičs labprāt vienotos ar saimnieku, taču par saprātīgu summu. Šajā gadījumā tie būtu valsts noteikti 48 santīmi par kvadrātmetru, kopumā ap 20 latiem mēnesī.
Jau agrāk Mankeviči dzīvoja V. Sermuliņam piederošā mājā turpat Rīgas ielā, pirms trim gadiem no iepriekšējā dzīvokļa viņi pārnāca uz pašreizējo mitekli. Tad arī mutvārdos vienojušies par desmit latu maksājumu mēnesī.
Taču pašlaik dzīves apstākļi kļuvuši neciešami. Dabiskās vajadzības tiek kārtotas spainī, kura saturu vēlāk izgāž upmalā. 30 litru kannā atvestā ūdens pietiek pārtikai, sejas nomazgāšanai. Mašīnu pagalmā drīz vairs nevarēs iebraukt, jo tiek būvēts jauns žogs.
“Nopērciet mums dzīvokli, un mēs aiziesim prom,” kategoriska prasībās ir Daiga Mankeviča. “Maksājiet man 40 latus mēnesī, būs jums tualete, ūdens,” savu uzstādījumu pauž V. Sermuliņš.
Taisnība jāmeklē tiesā
Klausoties abu pušu sarunā, palika iespaids, ka draudzīgs izlīgums vismaz pagaidām nav jaušams. Taču skaidrs, ka ilgi situācija tā turpināties nevar. Dzīves apstākļi ir nožēlojami, arī īpašnieka metodes cīņā ar netīkamiem īrniekiem diez vai ir pareizākās.
Savu situācijas skaidrojumu sniedz Bauskas Domes speciāliste dzīvokļu jautājumos Sandra Kazāka. Likums noteic, ka saimnieks saviem denacionalizētā nama īrniekiem nedrīkst pieprasīt augstāku īres maksu par patlaban spēkā esošo – līdz 48 santīmiem par kvadrātmetru. Ja īrnieki ievākušies vai izmitināti īres mājā, tad maksu nosaka, pusēm vienojoties. Ja ir strīdus situācijas, taisnība jāmeklē tiesā.
Par konkrēto gadījumu Rīgas ielā nav viennozīmīga skaidrojuma. Ģimene visu laiku dzīvoja denacionalizētā dzīvoklī, taču pirms pāris gadiem pārvācās uz citu tā paša saimnieka dzīvokli. Tikai tiesa var izlemt, kādi īres līguma nosacījumi šajā gadījumā piemērojami. S. Kazāka paskaidroja, ka Mankeviču ģimene ir vispārējā rindā dzīves apstākļu uzlabošanai. Taču šī rinda jau ilgus gadus nav sarukusi. Pirms pāris dienām Laima Mankeviča uzrakstīja iesniegumu, lai viņas ģimeni uzņem rindā paātrinātai dzīvokļa piešķiršanai. Pašlaik to gaida 17 ģimenes, gada laikā dzīvokli saņēma viena no tām. Tā kā kustība šajā rindā ir minimāla, izredzes to paātrināt varētu būt, ja sekmīgi noritētu Bauskas viesnīcas privatizācija, kas gan pašlaik, kā zināms, ir iestrēgusi.
Sarunā ar juristiem “Bauskas Dzīve” noskaidroja, ka jebkurā situācijā namsaimniekam nav tiesību aiztikt īrnieka mantas vai arī patvarīgi tās izlikt no dzīvokļa. Lai arī īrnieki ievākušies, saimniekaprāt, patvarīgi, viņus izlikt tik un tā var tikai tiesiskā ceļā.
Bauskas rajona Policijas pārvaldē informēja, ka V. Sermuliņam likts uzrakstīt paskaidrojumu par notikušo konfliktu. Policija lems par lietas tālāku virzību.
