Lai gan dzejai vislabāk piestāvētu pavasaris, tās svētkus svinam rudenī, kas jau daudzus gadus Latvijā smaržo ne vien pēc augļiem un maizes, bet arī pēc dzejas.
Lai gan dzejai vislabāk piestāvētu pavasaris, tās svētkus svinam rudenī, kas jau daudzus gadus Latvijā smaržo ne vien pēc augļiem un maizes, bet arī pēc dzejas.
Annas Dagdas fonda kārtējo, trešo prēmiju šoruden saņēma Inga Gaile par otro dzejoļu grāmatu “Raudāt nedrīkst smieties” (komatu ļauts ielikt lasītājam pašam). Literārais sarīkojums arī šoreiz notika Plūdoņa “Lejeniekos”, klātesot dzejas vērtētājiem Andai Kubuliņai, Jānim Rokpelnim un Knutam Skujeniekam, Rīgas jaunajiem literātiem, Bauskas 1. vidusskolas audzēkņu grupai un mūsējām – Mārītei Veržunei, Dagnijai Gasūnai un Inārai Druvai.
Knuts Skujenieks atgādināja, ka ikviena domājoša cilvēka rīcībā ir tūkstošiem vārdu, bet tikai dažiem izdodas salikt tos dzejā vai cita žanra literārā darbā, kas izraisa emocijas. Jānis Rokpelnis, Ingas Gailes divu dzejoļu krājumu redaktors, ir pārliecināts: katrs dzejnieks ir rets un individuāls.
Bet vispirms jākļūst par dzejnieku.
