Nobeigums. Sākums laikrakstā 17. un 19. novembrī, 2. lpp.
(Nobeigums. Sākums laikrakstā 17. un 19. novembrī, 2. lpp.)
“Bauskas Dzīve” noskaidrojusi, ka zemi vairākos Bauskas rajona pagastos iegādājusies 2002. gada 19. jūnijā reģistrēta SIA “Akrio” (adrese Bruņinieku iela 69–12, Rīga). Firmas rīkotājdirektors un 100% kapitāla daļu īpašnieks ir jau pieminētais Nīderlandes Karalistes pilsonis Elans Čehovers (Lursoft dati).
No Brunavas līdz Iecavai
Izziņā, ko pēc “Bauskas Dzīves” pieprasījuma sagatavoja Latvijas Republikas Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālā nodaļa, minēti SIA “Akrio” īpašumi Bauskas rajonā. Divu gadu laikā uzņēmējsabiedrība iegādājusies 162,5 hektārus zemes. Tie ir: l divi zemes īpašumi Brunavas pagastā (kopā 28,3 ha), l trīs zemes īpašumi Ceraukstes pagastā (kopā 0,7961 ha), l divi zemes īpašumi Codes pagastā (kopā 7,92 ha), l septiņi zemes īpašumi Iecavas novadā( kopā 125,04 ha), l trīs zemes īpašumi Īslīces pagastā (kopā 0,4485 ha).
Pats (kā fiziskā persona) Elans Čehovers iegādājies Gailīšu pagasta SIA “Dinis” (kādreizējās kopmītnes “vraks” centrā, 0,93 ha) un jau pieminēto zemi Stacijas ielā 14, kas kļuvusi par strīda objektu, tāpēc nav ierakstīta Zemesgrāmatā.
Ražos koka suvenīrus
Uz “Bauskas Dzīves” jautājumu, kādam nolūkam viņš iegādājies zemi pilsētas teritorijā, E. Čehovers atbildēja: “Tie ir industriāli plāni, tur varētu ražot koka suvenīrus eksportam.” Telefonsarunā ar “Bauskas Dzīvi” Elans Čehovers uzsvēra, ka tās ir investīcijas nākotnei un normāls bizness. “Turklāt es pērku zemi, kura gadu gadiem nav bijusi apstrādāta. Vai tas ir kāds noziegums? Cilvēki gatavi pārdot, grib naudu, un es varu maksāt,” saka Elans Čehovers.
Iecavas novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis atceras, ka, pirms atteikties no pašvaldības pirmpirkuma tiesībām uz zemi, Elans Čehovers aicināts ierasties Domes sēdē. “Lai deputātiem atklāj, ko paredzējis darīt iegādātajos zemes gabalos! Holandietis mums stāstīja, ka veidos ražotnes un zemnieku saimniecību, būšot jaunas darbavietas. Tur nav, ko iebilst,” saka Jānis Pelsis.
Pagaidām Iecavas novada “Skariņās”, “Mazputniņos”, “Druvkalnos”, “Mazkājiņās”, “Zaķīšos”, “Indriķos” un Lauku ielā 6c nekāda darbība nav manīta. Tomēr zemes nodokli par saviem īpašumiem SIA “Akrio” ir samaksājusi gan 2003., gan 2004. gadā, precizē Indra Latviete, Iecavas novada galvenā grāmatvede.
Elanu Čehoveru atcerējās arī Īslīces pagasta padomes priekšsēdētāja Vera Purmale: “Viņš pirka no cilvēkiem apbūves gabalus Bērzkalnos. Pagasts tādu cenu nevar maksāt, nācās piekrist.”
Holandietim neizdevās viens darījums Ceraukstes pagastā. Pagasta pašvaldība nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādājās no īpašnieka trīs hektārus labas zemes Mūsas ciematā, ko gribēja pirkt SIA “Akrio”. Tā atceras zemes ierīkotājs Māris Šarķis.
Citi gribēs
SIA “Akrio” un Elans Čehovers pērk zemi ne tikai Bauskas rajonā vien. “To negrasos slēpt, jo strādāju sadarbībā ar Nīderlandes Karalistes vēstniecību Latvijā un mūsu valsts biznesa aprindām,” teic Holandes uzņēmējs. Pirms laika Latvijas bijušais premjers Einars Repše sacīja, ka zeme Latvijā neapstrādāta nepaliks. Tieši tas arī notiek.
2004. gada 6. maijā Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja Satversmes 81. panta kārtībā 2004. gada aprīlī pieņemtos Ministru kabineta noteikumus. Tie atceļ jebkādus ierobežojumus Eiropas Savienības pilsoņiem un Eiropas Savienībā reģistrētām statūtsabiedrībām (kapitālsabiedrībām) iegādāties zemi Latvijas pilsētās.
Līdz 2011. gada 30. aprīlim ne visi varēs iegādāties lauksaimniecības un meža zemi pilsētās. Taču šie ierobežojumi neattieksies uz tiem ES pilsoņiem, kuri vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā zemnieki, dzīvot Latvijā un vismaz trīs gadus pēc kārtas ir dzīvojuši un kā zemnieki aktīvi darbojušies Latvijā. Šim statusam atbilst arī Elana Čehovera SIA “Akrio”.
Vārti vaļā
Zvērināta advokāte Ilze Krastiņa 2004. gada 27. aprīļa publikācijā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paudusi satraukumu par to, ka minētie grozījumi ir pieņemti sasteigti. Tie pavēruši vārtus pagaidām neprognozējamai zemes iepirkšanai tālākai pārdošanai.
Sarunā ar SIA “Akrio” rīkotājdirektoru Elanu Čehoveru atļāvos izteikt šaubas par to, vai viņš pērk zemi, lai iekārtotu pats savas zemnieku saimniecības Latvijas novados. Taču no atbildes sapratu, ka tā nav mana darīšana, un saņēmu ieteikumu vairāk rakstīt par nelikumībām darījumos ar zemi un nepilnībām Latvijas likumdošanā, kas Bauskā skārušas Elana Čehovera īpašuma tiesības.
Liek minēt mīklas
Pašlaik Elans Čehovers gribētu, bet nevar atgūt 4000 latu, ko viņš ieguldījis izsolē, pērkot zemi Bauskā, jo likums neparedz atsaukt izsoles rezultātus. Tieši tāpat likums neparedz, ka starp juridisko pakalpojumu sniedzējiem (Tieslietu ministrijas iestādes – Tiesa, Zemesgrāmatu departaments) notiek informācijas apmaiņa. Ja tā būtu, uz nopirktā zemesgabala četrus mēnešus pēc izsoles nevarētu reģistrēt ķīlas tiesības.
Taču svarīgākais, ka tikpat nepatīkamu pārsteigumu kā Elans Čehovers pašlaik Latvijā var piedzīvot ikviens zemes, mājas vai dzīvokļa pircējs. Ir iespējams, ka iepriekšējais īpašnieks (pārdevējs) slēpj savas parādsaistības, kas strīda gadījumā var tikt attiecinātas arī uz šo īpašumu. Turklāt likumdošana, kurai vajadzētu strikti sargāt īpašnieku tiesības, pašlaik nevis sniedz konkrētu atbildi, bet liek minēt mīklas. Piemēram, nesen Zemesgrāmatu Bauskas nodaļā nostiprinātas īpašuma tiesības pircējam, kurš, iepriekš to nezinot, nopircis zemes gabalu, uz kura ir ķīlas tiesību atzīme par 2000 latu. Gan jau kaut kā tikšot galā, teicis zemes īpašnieks. Bet kā viņam rīkoties likumīgi? Šo jautājumu “Bauskas Dzīve” uzdod Latvijas Tieslietu ministrijai, Saeimai un Ministru kabinetam.
***
Uzziņai
Pēc Latvijas Tieslietu ministrijas Valsts vienotās datorizētās Zemesgrāmatas datiem:
– 2003. gada sākumā Rīgas rajonā uz ārzemnieku vārdiem bija reģistrēts 271 nekustamais īpašums, gada vidū – 456 īpašumi, gada beigās – 847 īpašumi.
Pēc Nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem:
– ārvalstu fizisko personu īpašumā ir 0,28% visu reģistrēto īpašumu,
– juridisko personu īpašumā – 0,75% visu lauksaimniecībā izmantojamo zemju jeb 18 tūkstoši 579 hektāri.
Tie ir 2003. gada dati, kad vēl bija spēkā pārejas noteikumos minētie ierobežojumi.
“Latvijas Vēstnesis” 2004. gada 27. aprīlī
