Bērnunamā «Annele» izsludināts konkurss par latviešu tautas ieražu svētkiem un zīmīgām dienām šajā mēnesī.
Bērnunamā “Annele” izsludināts konkurss par latviešu tautas ieražu svētkiem un zīmīgām dienām šajā mēnesī. 10. novembrī atzīmē Mārtiņus, 25. novembrī ir Katrīnas, bet 30. novembrī svin Andrejus. Audzēkņiem dota iespēja iepazīt tautas garamantas, piedalīties konkursā un saņemt balvas.
Miķeļos “Anneles” audzēkņi no dārzeņiem, augļiem un citiem dabas materiāliem gatavoja darbiņus. Izstādē bija pamanāms, ka bērniem tiek mācīta latviskā dzīvesziņa, tradīcijas, tautas gudrības. Akcentējam tikumu pārmantojamību ģimenē no paaudzes uz paaudzi. Savos pasākumos skandējam tautasdziesmas, minam mīklas, ejam rotaļās, un to dara gan audzēkņi, gan pieaugušie. Piedaloties konkursos par dažādām folkloras tēmām, bērniem tiek arī balvas.
Nesen notikušajā cepuru ballē grupas “Gailenīte” bērni saņēma necerētu pārsteigumu – ekskursiju uz Tērveti. Tad nu gan acis staroja priekā. Tērvete saistās ar latviešu rakstnieces Annas Brigaderes dzīvi. Te viņai apstājās laiks. Senie zemgaļi te joprojām sargā savus pilskalnus, bet Sprīdītis dodas pasaulē laimi meklēt, līdz saprot, ka ilgotā zeme ir mājās.
Dienā, kad mēs bijām Tērvetē, koki un zeme krāsojās brūnos, zaļos un pelēkos toņos. Skatījām izkoptās dabas ainavas. Tērvetes upītes ielejā un gravās augšup un lejup ved stāvas kāpnes, pāri laipām un tiltiņiem vijas pastaigu takas. Mežu dara noslēpumaināku koka skulptūras. Pretī nāk Annele ar draudzenēm, stāv Meža ķēniņš, Sprīdītis un lielais Lutausis. Rūķīšu mežā uzcelts ciemats ar mājiņām un vējdzirnavām. Tik aizkustinoša ir rūķu lūgšana. Gribas, lai Meža māte dāvina vairāk cilvēkiem spēju raudzīties uz pasauli ar mūsu acīm. Lai saprastu, ka par puķēm var priecāties, arī tās nenoplūcot, ka putnu dziesmas ir tīkamākas nekā skaļie trokšņi.
Ilgāku laiku kavējāmies rotaļu laukumā, kur varēja labi izšūpoties, staigāt pa līdzsvara baļķiem, ložņāt labirintos, vērot apkārtni no senlatviešu koka pils torņiem. Piestājām pie Anneles liepas un aizdomājāmies, kā savās ganu gaitās pie koka mazā meitene slēpās gan no lietus, gan saules svelmes. Atgriežoties stāvlaukumā, ieturējām mūsu namiņa saimniecīšu līdzi doto launagu.
Pēc ekskursijas audzinātāja mudināja bērnus uzzīmēt to, kas Tērvetē visvairāk paticis. Tagad gaiteņu un istabu sienas rotā zīmējumi un visi kopā mācāmies rūķu lūgšanu.
