Kaut arī esam ļoti aiz ņemti, ar savu attieksmi un palīdzību mēs varam daudz darīt bērnu invalīdu labā.
Kaut arī esam ļoti aiz ņemti, ar savu attieksmi un palīdzību mēs varam daudz darīt bērnu invalīdu labā.
Lindai Lesiņai ir desmit gadu. Kā stāstīja Lindas māmiņa Līga Lesiņa, grūtniecība ritējusi normāli, bez sarežģījumiem. Dzemdējot meitu, māmiņa, pati būdama mediķe, jutusi, ka kaut kas nav kārtībā. Linda dzimusi ļoti strauji. No slimnīcas māmiņa un meita izrakstītas kā veselas. Pēc mēneša atklājusies rūgta patiesība. Kad Līga ar paziņu palīdzību nokļuvusi pie speciālistiem, kas meiteni beidzot rūpīgi izmeklēja, veicot sonogrāfiju, atklājies, ka bērnam galvā ir četri asinsizplūdumi.
Lindai ir kustību traucējumi, centrālās nervu sistēmas bojājumi, vājredzība – vārdu sakot, daudz slimību. Operēt viņu nevar, jo centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ tas būtu riskanti.
Toties Lindai ir labi attīstītas citas spējas un talanti – viņa spēlē klavieres, dzied. Iespējams, ka ar labu cilvēku palīdzību Linda tomēr spēs ierakstīt savu albumu, kuru varēs noklausīties arī veselie bērni. Lindas ģimeni ir atbalstījuši daudzi – Kurzemes rajona bērnu invalīdu organizācija “Sūrābele”, Latvijas Bērnu fonds, ārzemēs dzīvojošie tautieši un cittautieši. Par to Lindas māmiņa viņiem saka lielu paldies.
Voldemāram Lapam ir 12 gadu. Zēns piedzima, kad māmiņa bija astotajā grūtniecības mēnesī. Jau uzreiz pēc dzimšanas bērnam tika konstatēts neliels caurums sirdī un plaušu artērijas sašaurināšanās trīs vietās. Piecu mēnešu vecumā Voldemāram tika veikta sirds un plaušu artērijas operācija, kas pirms tam Latvijā nebija darīts. Zēna māmiņa Lauma Lapa saka: “Paldies mediķiem un Dievam, ka zēns izdzīvoja.” Patlaban mediķi prognozē, ka Voldemārs pēc diviem trim gadiem ar kruķu palīdzību varētu sākt patstāvīgi staigāt.
Liels nopelns bērna atveseļošanā nenoliedzami bijis arī pašai Laumai. Lai ik brīdi būtu kopā ar savu bērnu, viņa aizgāja no iemīļota darba, sāka strādāt mājās, izpildot dažādus pasūtījuma darbus, bet vakaros P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā strādāja par apkopēju. Viņa nebija no mammām, kas ļoti žēlotu un lutinātu savu bērnu, jo saprata, ka tad zēns tā arī paliks invalīdu ratiņos. Viņa lika Voldemāram celties, vingrot, staigāt pa māju, pieturoties pie viņas rokas vai mēbelēm. Joma, kas Voldemāram skolā padodas īpaši, ir matemātika. Datorzinības viņš apguvis pašmācības ceļā.
Tie ir tikai divi piemēri no vairāk kā desmit tūkstoš mums līdzās dzīvojošu bērnu invalīdu dzīves. Sūri, bet patiesi. Daudzi no šiem bērniem dzīvo ģimenēs, kas savu dzīvi ir pakārtojušas bērna slimībai. Tās ir nepilnas un mazturīgas ģimenes, kā arī tās, kurās viens no vecākiem nestrādā, bet augu dienu pavada kopā ar bērnu. Visus pieejamos līdzekļus viņi izlieto bērna veselības saglabāšanai, tāpēc šiem cilvēkiem nereti nav naudas atvašu izklaidēšanai un talantu izkopšanai. Tikai ar līdzcilvēku palīdzību bērni paretam var apmeklēt kādu teātra izrādi, koncertu vai aizraujošu pasākumu.
Latvijā pašlaik reģistrēti ap desmit tūkstoš bērnu invalīdu. Ja spēsit palīdzēt kaut vienam, varēsit droši teikt, ka esat palīdzējuši viņiem visiem. Māte Terēze ir sacījusi viedus vārdus: ja palīdzi kādam, bet citi domā, ka rīkojies savtīgi, – dari to tik un tā!
Latvijas Bērnu fonds: Brīvības gatve 310–75, Rīga, LV-1006; tālr. 7542072, fakss 7541814.
Ziedojumu konts: Latvijas Unibanka, Rīdzenes nodaļa, konts: LV42UNLA0002000707402, bankas kods: UNLALV2X002.
Ziedojumu tālrunis akcijai “Nepaej garām!”: 9006187 (maksa par zvanu – lats).
LATVIJAS BĒRNU FONDS
