Visiem kartupeļu audzētājiem, uzglabātājiem, fasētājiem un pārstrādātājiem, ja šo kultūru audzē par vienu hektāru lielākā platībā, jāreģistrējas VAAD fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā.
Visiem kartupeļu audzētājiem, uzglabātājiem, fasētājiem un pārstrādātājiem, ja šo kultūru audzē par vienu hektāru lielākā platībā, jāreģistrējas Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā.
Piešķir konkrētu numuru
Bauskas rajonā pēc pašreizējiem datiem ir 163 šādi saimnieki, no viņiem reģistrējušies 110. Tas ir jāizdara līdz novembra beigām. Šie jauninājumi ieviesti saskaņā ar 2004. gada 30. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 218 “Augu karantīnas noteikumi”, zemkopības ministra rīkojumu Nr. 164 “Par sarakstu apstiprināšanu”.
Pēc reģistrēšanas saimniecībai piešķir individuālu reģistrācijas numuru, kurš apliecina – kartupeļus audzējis oficiāli reģistrēts ražotājs. Šis reģistrācijas numurs jānorāda uz kartupeļu bumbuļu iepakojuma. Ja tupeņus pārvadā bez iepakojuma, tad numuram jābūt pavaddokumentos. Zinot reģistrācijas numuru, VAAD inspektori varēs ātri noteikt kartupeļu bumbuļu izcelsmi, kas ir svarīgi gadījumos, kad tiks atklāta kāda karantīnas slimība.
Pēc reģistrēšanas fitosanitārajai kontrolei pakļauto personu reģistrā saimniecība nokļūst VAAD uzraudzībā. Tas nozīmē, ka VAAD inspektori iespēju robežās veiks pārbaudes šajās saimniecībās, lai apzinātu situāciju Latvijā. Visi šie pasākumi ir nepieciešami, lai apritē būtu veselīgi sēklas un pārtikas kartupeļi un to audzētājiem nebūtu problēmu konkurēt ES tirgū.
Lai iegūtu visu nepieciešamo informāciju par reģistrēšanos, jāvēršas VAAD Zemgales reģionālajā nodaļā Jelgavā vai pie VAAD rajona inspektora Bauskā.
Izplatās gaišā gredzenpuve
Pēc statistikas datiem, Latvijā kartupeļus audzē aptuveni 53 tūkstošu hektāru platībā, kopraža sasniedz 740 tūkstoš tonnu. Tupeņus apdraud gan kaitēkļi, gan slimības. Īpaša uzmanība jāpievērš tiem augu slimību izraisītājiem, kuri iekļauti Latvijas, Eiropas Savienības un citu valstu karantīnas sarakstos un kuru klātbūtne nav pieļaujama kartupeļos, jo sevišķi sēklas bumbuļos.
Līdz 2003. gadam VAAD pārbaudīja tikai tās saimniecības, kuras bija pieteikušās sēklas kartupeļu sertifikācijai. 2003. gadā sāktas arī pārtikas kartupeļu audzētāju saimniecību pārbaudes. Pašlaik viena no aktuālākām problēmām ir kartupeļu gaišās gredzenpuves ierobežošana.
Šī gada deviņos mēnešos Zemgales reģiona kartupeļu audzēšanas saimniecībās veiktas 49 pārbaudes kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības noteikšanai. Slimība atklāta piecās saimniecībās, to skaitā trijās Bauskas rajonā. Gredzenpuve ir viens no bīstamākajiem draudiem, ražas zudumi var būt līdz 50 procentiem. Ja slimība tiek atklāta, obligāti jāievēro šādi nosacījumi: sēklai nevar izmantot kartupeļus, kas izaudzēti pašu saimniecībā, tie jāizbaro lopiem sutināti vai arī pārtikai, jāizmanto sertificēta sēkla, jādezinficē tehnika un noliktavas.
