RUTA LEŠINSKA, Bauskas neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšere: – Pirmdienu pavadu darbā pie telefona, jo esmu dispečere.
RUTA LEŠINSKA, Bauskas neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšere:
– Pirmdienu pavadu darbā pie telefona, jo esmu dispečere. Pārmaiņus feldšeriem jāveic arī šādi pienākumi, jākoordinē visu četru brigāžu darbs. Naktī sākas putenis un jau jūtam, ko tas nozīmē.
Otrdien arī es, līdzīgi kā daudzi citi, atzīstu, ka ziema mani pārsteigusi nesagatavotu. Neesmu paguvusi apsegt rozes pie lauku mājām Brunavas pagastā. Skujas vedam no pašu meža, par ko rūpējas vīrs un abi dēli.
Trešdiena atkal aizrit darbā. Labi, ka mums ir meistarīgi šoferi, kas prot mašīnas izstūrēt cauri kupenām, jo mazos ceļus jau tik ātri neizšķūrē kā lielos. Mežotnes pagastā gan veicas – tuvinieki sarunājuši tehniku, kas tīra sniegu, lai mēs nokļūtu pie slimnieka. Vēlāk uz Rīgu aizvedam zēnu, kas sporta nodarbībās Iecavā salauzis roku. Trauma ir komplicēta, un šādos gadījumos bērniem palīdzību sniedz specializētajā slimnīcā.
Ceturtdien varu atpūsties, jo pēc darbā pavadītām garām stundām nogurums ir klāt.
Piektdienās parasti kurinām pirtiņu. Šoreiz pērties ierodas vīra Edgara kolēģi, citreiz aicinu karsēties arī savus darbabiedrus. Pēršanās mums ir nesteidzīgs rituāls, kas paņem savas trīs stundas. Ziemā parasti vārtāmies sniegā, vasarā skrienam atveldzēties uz Mūsu.
Sestdien atkal darbs, kārtējā dežūra.
Svētdien jāpalutina ģimenes visi trīs vīrieši. No Rīgas mājās pārrodas dēli Māris un Modris. Zinu, kas viņiem garšo. Cepu vistiņas un plātsmaizes. Pirmās svecītes liesmiņa iemirdzas Adventes vainagā, ko man palīdzēja veidot kolēģe Sandra, kas mācījusies floristikas kursos.
Par ziemu visvairāk priecājas jaunākais dēls Modris, kas, draugu, brāļu Neikšānu rosināts, iemācījies braukt ar sniega dēli. Nedēļas nogalē mūsu students cenšas apmeklēt kādu snovborda trasi.
