Galvaspilsētā Latvijas 86 gadu jubilejai veltīto pasākumu laikā varēja vērot armijas bruņoto spēku parādi.
Galvaspilsētā Latvijas 86 gadu jubilejai veltīto pasākumu laikā varēja vērot armijas bruņoto spēku parādi. Laika apstākļi bija ļoti nepateicīgi, taču skatītāju pulks tādēļ nemazinājās. Svinīgu runu teica Valsts prezidente. Viņa apgalvoja, ka mūsu armija ir gatava stāties pretī jebkuram ienaidniekam, mūsu kareivji “stāv par Latvijas brīvību un drošību”. Mēs esot alianses dalībvalsts, un jebkurš Latvijas ienaidnieks “ir visas alianses ienaidnieks”.
Prezidentes uzrunai sekoja aicinājums dziedāt valsts himnu, pēc tam bija parāde. To gan pavadīja pašķidras skatītāju ovācijas un uzmundrinājuma saucieni. Laikam jau mums patiesi jābūt lepniem par armiju, kuras bezkaislīgo maršēšanu ieplestām mutēm vērojam pat valsts dibināšanas gadadienā. Armijas kultivētā “dūres politika”, manuprāt, bērnos tikai nostiprina apziņu, ka militārisms ir cildināms. Mums jābūt laimīgiem, ka līdzekļi, kas varētu tikt piešķirti izglītības, veselības, kultūras un daudzām citām jomām, jātērē militāristu zābakiem, formas tērpiem, degvielai, ko liet tankos, un pulverim, ar ko pielādēt lielgabalus.
Mums laikam jāpriecājas arī par to, ka ir tik braši, sieviešu mīlēti kareivji, no kuriem daudzi brīvajā laikā nodzeras līdz vājprātam un savas “tālumā esošās mīļotās meitenes” trūkumu kompensē ar senāko profesiju pārstāvju pakalpojumiem. Vai tas nav liekulīgi – sludināt, ka ierocis ir nāves simbols, taču valsts jubilejā to pasniegt kā izklaidi? Ierocis ir un paliek ierocis. Tas nogalina, kaut arī paredzēts aizsardzībai.
Lūk, tā mēs dzīvojam, tā mēs svinam! Starp vāciešiem, čigāniem, itāliešiem, slāviem, amerikāņiem un citiem mūsu multinacionālo kokteili veidojošiem netautiešiem. Starp asarās un atmiņās mirkstošiem pensionāriem un “aliņus” sūcošiem pusaudžiem, starp “bomžiem” un politiķiem šarlatāniem, starp policistiem, kuri nekautrējoties “harčo” uz ielas, un citiem valsts himnu nedziedošajiem. Starp formas tērpiem un ieročiem, bez jebkādas svētku pacilātības un kaut mazākā prieka. Daudzi no mums šos svētkus svin formāli.
ARVĪDS, students un pacifists
