Triju bērnu māte, kurai ar jaunāko dēlu radušās problēmas, raksta: «Ar dēlu mājās kopā būt grūti. Pamatskolu pabeidza ar mokām, darba nav. Viņš aizcērt savas istabas durvis, aiz tām dārd mūzika».
Triju bērnu māte, kurai ar jaunāko dēlu radušās problēmas, raksta:
“Ar dēlu mājās kopā būt grūti. Pamatskolu pabeidza ar mokām, darba nav. Viņš aizcērt savas istabas durvis, aiz tām dārd mūzika. Smēķēt sācis istabā. Kad lūdzu to nedarīt, atbild rupjiem vārdiem. Taču vēl smagāk ir tad, kad dēls uz vairākām dienām pazūd, nezinu, kur viņš ir un kad pārnāks. Bauskā viņam ir draugi, ko nepazīstu. Baidos, ka kopā viņi var izdarīt ko sliktu, bet, ko darīt, kam lūgt padomu, nezinu. Manu vārdu lūdzu neminēt, jo mājās jau tāpat ir daudz problēmu.”
Balsis naktī
Vai tiešām arī Bauskā ir ielu bērni? Ģimenes un sociālā atbalsta centra “Ābele” vadītāja Solvita Tilgale atbild apstiprinoši. Nesen centrā vērsusies māte, kura meklējusi padomu, kā panākt, lai mājās pārnāktu dēls, kurš atradis draugus pusaudžu barā. Rīgas un Plūdoņa ielas neapdzīvoto māju labirintos, vasarā Pilskalna parkā, Ķirbaksalā, stadiona tribīnēs vakaros un naktīs pusaudžu balsis dzirdamas bieži.
Dažiem mājās iet negribas, jo tur tiek uzstādītas prasības un noteikumi. Citus mājās neviens negaida, un viņi jau sākuši cīņu par izdzīvošanu. Pusaudžu, kuriem pēc pamatskolas nav ko darīt, kļuvis vairāk. Tiem, kuri saņem nevis apliecības, bet tikai liecības par pamatskolas kursa noklausīšanos, daudzu mācību iestāžu durvis ir slēgtas. Ir bērni, kuri dažādu problēmu dēļ skolu pamet 6. vai 7. klasē. Daļa no viņiem nonāk Iecavas internātpamatskolā, tomēr stundās sastopami reti.
Aicina neklusēt
Solvita Tilgale stāsta: “Strādājot projektā “Taureņi tīklā”, kas saistīts ar jauniešu datoratkarību, regulāri ejam uz datorsaloniem un spēļu zālēm. Vienā no tiem – “Bitītē” Kalna ielā – kāda reida laikā sastapām sešus bērnus, no tiem pieci bija Iecavas internātpamatskolas audzēkņi.”
Vecāki brīnās: “Pirmdien taču aizbrauca uz skolu!” Pat līdz autobusa durvīm pavadīts, pusaudzis jau nākamajā pieturā izkāpis un sācis klaiņot. “Gribu aicināt vecākus, bērnunama audzinātājus, skolu pedagogus – neklusējiet, saņemieties, runājiet par to, sakiet to skolas un vietējās pašvaldības sociālajam dienestam, policijai, pagasta un bāriņtiesai, kamēr vēl patvaļa pusaudža rīcībā nav kļuvusi par ikdienu,” rosina Solvita Tilgale.
Nemācās un nestrādā
14 līdz 16 gadu vecu pusaudžu dzīvesgaitas pēc obligātās pamatizglītības iegūšanas Bauskā un Gailīšu pagastā tiek pētītas starptautiskā sadarbības projektā “Pret atstumtību” (“Against Abandon”). To atbalsta Eiropas Savienības Leonardo da Vinči programma. No 2004. līdz 2006. gadam pētījumu veic Itālijas, Francijas, Spānijas, Latvijas un Anglijas tālākizglītības, komunikācijas un sociālo pētījumu dažādas organizācijas.
Uzmanības lokā būs pusaudži, kuri dažādu iemeslu dēļ nemācās un nestrādā, stāsta projekta pētījuma grupas pārstāve Līvija Zeiberte, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra Tālākizglītības metodikas daļas vecākā referente. Latviju projektā pārstāv Inta Baranovska, Tālākizglītības daļas vadītāja, ārvalstu stipendiju un projektu koordinatore. Projekta mērķis – sagatavot teorētisko bāzi praktisku sociālo projektu realizēšanai, pamatojoties uz izpētes datiem par šāda veida sabiedriskās atstumtības veidošanās un pastāvēšanas cēloņiem.
Meklē piedzīvojumus
“Vai nav dzirdēta situācija – vecāki (vientuļā māte) aizbrauc strādāt uz ārzemēm, bērns paliek pie vecvecākiem, citiem tuviniekiem vai draugiem. Vai arī vecākiem ir darbs Rīgā, bet bērni visu dienu ir vieni. Materiālā situācija varbūt uzlabojas, bet pusaudzis jūtas slikti, nerod saskaņu, atbalstu mājās un meklē to pie līdzaudžiem. Nereti ielu bērni nāk no ļoti labvēlīgām ģimenēm, kur ir labi un jauki, bet tīnis meklē asus pārdzīvojumus. Viens no pētījuma mērķiem ir noskaidrot, ar ko šī neformālā vide ir interesantāka par mērķtiecīgu dzīvi, mācībām,” stāsta Līvija Zeiberte.
Pētījuma pirmā fāze ir statistikas analīze, kas fiksē ražošanas uzņēmumus teritorijā, darba iespējas, mācību iestādes, to pieejamību, izklaides veidus. Otrajā fāzē būs intervijas ielās un ģimenēs, informē L. Zeiberte.
“Nevar cerēt, ka pētījums dos nepārprotamas receptes, ko darīt. Taču tas veidos secinājumus, kas var būt pamats konkrētai rīcībai gan nodarbinātības, gan izglītības stratēģijā,” uzsver Līvija Zeiberte.
***
Uzziņai
Bauska un Gailīšu pagasts par izpētes vietu izvēlēti tāpēc, ka:
– Bauskas rajons iepriekš nav iekļauts līdzīgos pētījumos;
– pēc valsts neatkarības atgūšanas šajā pusē notikušas radikālas pārmaiņas sociālajā jomā, ekonomikā un kultūrā;
– rajons kļuvis par valsts pierobežas zonu;
– strauji mainījies (krities) iedzīvotāju dzīves līmenis;
– uz dzīvi ārpus lielpilsētas pārcēlušās sociāli nelabvēlīgas, riska ģimenes no valsts galvaspilsētas;
– izveidojies iedzīvotāju slānis, kuri strādā Rīgā, novārtā atstājot ģimeni un bērnu audzināšanu, veidojas jauna ielas bērnu kategorija no visai turīgām ģimenēm;
– pieaudzis atkarību izraisošo vielu lietotāju skaits.
