Pašvaldību vēlēšanu un Ziemassvētku gaidīšanai ir līdzība – šķiet vēl tālu, bet pienāk daudz ātrāk un negaidītāk.
Pašvaldību vēlēšanu un Ziemassvētku gaidīšanai ir līdzība – šķiet vēl tālu, bet pienāk daudz ātrāk un negaidītāk. Labi, ja pagūst sagatavoties. Kā var noprast pēc kuluāros notiekošā, citi jau ir apņēmības pilni piedalīties kaut rīt, kādi vēl apsver un domā. Svarīgāki par plānotajiem ir padarītie darbi. Par tiem pašvaldībām iedzīvotāji būtu jāinformē tāpat, kā sniedzot kārtējā budžeta izvērtējumu.
Jāpiekrīt deputātiem, ka ne vienmēr ieceres var īstenot četros gados. Šoreiz gan runa ir par projektiem. To realizēšana notiek ilgi. Arī pieredzes apmaiņas braucieni nenes tūlītējus augļus. Vispirms tajos tiek iegūti kontakti, kas nākotnē var nest labumu iedzīvotājiem. Tāpēc negribētos nievājoši izteikties par deputātu un pašvaldības darbinieku pieredzes braucieniem (nedomāju ekskursijas). Bauskas Domes deputāta Ģirta Bernauta un attīstības un plānošanas nodaļas speciālista Laimoņa Vaļēviča nule Dānijā gūtais gan nebija “tukši salmi”. Atgādināšu, ka brauciena mērķis bija atklāšanas konferencē iegūt informāciju par Lollandes un Falsteras reģiona pieredzi, izveidojot Baltijas jūras risinājumu biroju, kurš radīts, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi reģionā un veicinātu investīciju ieplūšanu.
Iecerēts, ka šādi biroji tiks atvērti Baltijas jūras reģiona valstu mazajās un vidējās pilsētās. Birojs nākamgad tiks atklāts arī Latvijā. Laiks rādīs, kur tieši un par kādiem līdzekļiem. Šajā projektā no Latvijas ir iesaistīta Valka un Bauska. Jādomā – ja Bauskā šī biroja nebūs, tad pilsētas pašvaldī ba, visticamāk, būs šī projekta partnere. Protams, neba šis birojs ir vienīgais salmiņš, kas uzlabos ekonomiku reģionos. No pašvaldību deputātiem, darbiniekiem atkarīgs, kāda loma projektā tiks viņu vietvarai. Liela loma ir personības šarmam, jo visiem gribas sadarboties ar spilgtām personībām.
Turklāt jābūt spējīgam strādāt komandā. Skan gana nodrāzti un triviāli, bet trāpīgi, jo šādos projektos galvenais ir sadarbība. Savu spēju vienoties par sadarbības formām Bauskas Dome un vairums rajona pašvaldību jau pierādījušas. Kā piemēru var minēt faktu, ka Bauskas un Jelgavas pašvaldības izveidojušas kopīgu aģentūru “Zemgales EKO”. Tās mērķis – sakārtot apsaimniekošanas nozari Zemgalē. Galvenais, realizējot projektu, tiks saglabāta un modernizēta “Grantiņu” izgāztuve Codes pagastā. Pašvaldības panākušas, ka vienīgā izgāztuve reģionā nebūs Jelgavas rajona Līvbērzē, kā sākotnēji iecerēts. Arī šī projekta īstenošana prasa laiku. Tas sākas vienu deputātu “valdīšanas” laikā un turpināsies, iespējams, jau citu. Tāpēc gribētos, lai varas pārstāvji novērtē pēctecības nozīmi, nevis nāk ar ambīcijām un tieksmi pēc varas, noliedzot visu, kas bijis pirms viņiem.
