Franču mūsdienu filosofa romāns par Jēzus Kristus dzīves pēdējām stundām un notikumiem Jeruzalemē pēc Viņa neizskaidrojamās augšāmcelšanās.
Franču mūsdienu filosofa romāns par Jēzus Kristus dzīves pēdējām stundām un notikumiem Jeruzalemē pēc Viņa neizskaidrojamās augšāmcelšanās. Darbs sastāv no divām stilistiski nesaistītām, bet saturiski vienotām nodaļām. Pirmā ir Jēzus monologs pirms krustā sišanas, bet otrā – Romas vietvalža Jeruzalemē Poncija Pilāta vēstules brālim Titam.
Šis vēstures periods allaž saistījis rakstniekus un teologus. Ja par to ir lasīts daudz spēcīgu un mazāk veiksmīgu darbu, tad sākotnējā attieksme pret Ē. E. Šmita vēstījumu varētu būt diezgan skeptiska. Taču romāna pirmās lappuses kliedē jebkādas aizdomas, piedāvājot gluži negaidītu, pat šokējošu Jēzus personības interpretāciju. Viņš ir cilvēks, kuru māc šaubas un neziņa. Brīžiem Viņš īsti netic tam, ko dara, jūt un domā. Tikai pamazām, it kā šaubu miglā, Viņam rodas apjausma par izredzētību.
Rakstnieks pilnībā sagrauj stereotipus par neģēlīgo, aprobežoto Ponciju Pilātu, ko baznīca vaino Jēzus nāvē pie krusta. Romas vietvaldis romānā atklājas kā izglītots, disciplinēts un godkārīgs ierēdnis, taču publiskais tēls slēpj viegli ievainojamu un jūtīgu cilvēku. Notikumi Jeruzalemē viņā izraisa pilnīgu apjukumu, liekot pārvērtēt visas šķietami nesatricināmās vērtības. Nāk prātā izcilais zviedru rakstnieka P. Lāgerkvista romāns “Baraba”, kura galvenais varonis – noziedznieks – piedzīvo līdzīgu katarsi.
Ē. E. Šmita vēstījums ir ļoti pārliecinošs. Tam piemīt psalmu izteiksmes veida klusais skaistums. Ļoti laba lasāmviela pārdomu laikam Adventē.