Finansiālu grūtību dēļ daudzi rajona vidusskolas beiguši jaunieši izglītību neturpina. Šoreiz nav runa par augstskolām, bet par nepieciešamību apgūt kādu arodu.
Finansiālu grūtību dēļ daudzi rajona vidusskolas beiguši jaunieši izglītību neturpina. Šoreiz nav runa par augstskolām, bet par nepieciešamību apgūt kādu arodu.
Vedina iesaistīties diskusijā
P. Stradiņa universitātes speciālistu grupa antropologa Roberta Ķīļa vadībā ir veikusi pētījumu par tālākizglītības situāciju Zemgalē. Izrādās, ka vairākas darba tirgū pieprasītas profesijas savā reģionā jaunieši nemaz nevar apgūt. To vidū ir informācijas tehnoloģiju, lauku tūrisma speciālista un sociālās aprūpes darbinieka profesija, informē SIA “Karjeras centrs” izglītības centra “Vīzija” vadītāja Benita Svareniece.
Tāpēc iestāde 14. decem brī ir paredzējusi organizēt dažādu nozaru speciālistu diskusiju “Nodarbinātības veicināšana Bauskā”, fokusējot uzmanību uz jaunu cilvēku tālākizglītošanu. Centrs izstrādājis un iesniedzis licencēšanai Izglītības un zināt nes ministrijā trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmu lauku tūrisma speciālista profesijas apguvei. Vēlmi sadarboties ar izglītības centru “Vīzija” šīs problēmas risināšanā paudusi Bauskas pilsētas Dome, Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas filiāle, rajona tūrisma objektu īpašnieki un vadītāji, nevalstiskas organizācijas.
Izstrādāta mācību programma
Benita Svareniece skaidro, ko tālākizglītības sistēmā nozīmē trešais kvalifikācijas līmenis: “Tā ir programma jauniešiem un studentiem, kuri ir beiguši vidusskolu un vēlas apgūt kādu arodu, lai varētu iesaistīties un konkurēt darba tirgū. Lauku tūrisma speciālista kvalifikācijas saņemšanai centrs piedāvā 900 stundu programmu, kurā tiks mācīti 13 priekšmeti – uzņēmējdarbība, datorzinības, viesu māju iekārtošana, tūrisma menedžments, ēdienu gatavošana un citas praktiskā darbā nepieciešamas prasmes. Doma Bauskā izglītot lauku tūrisma speciālistus radās, aptaujājot vairākus viesu māju un citu tūrisma infrastruktūras objektu īpašniekus, kuriem joprojām ir aktuāls jaunu, kvalificētu speciālistu trūkums.”
Uzņēmēji un tūrisma objektu īpašnieki Bauskas rajonā šo jautājumu risina dažādi. Vieni strādā paši un nodarbina tikai savas ģimenes locekļus, citi nodrošina prakses vietas vidējo profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, vēl daži sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas filiāli un iesaista bezdarbniekus.
Pauž atšķirīgus viedokļus
Rundāles pagasta uzņēmuma “Baltā māja” saimnieks Aivars Ikerts atklāj savu pieredzi: “Viesu mājā jau vairākus gadus aicinām praksē jauniešus no Zaļenieku un Kandavas lauksaimniecības tehnikumiem, arī no Saulaines profesionālās vidusskolas. Esam ļoti apmierināti ar Zaļenieku topošajiem speciālistiem. Paši zvanām uz profesionālās izglītības iestādēm un interesējamies, vai jaunieši pie mums vēlētos strādāt praksē, kas parasti ilgst pusgadu, bet retāk – četrus mēnešus. Šādu apkalpojošā personāla piesaistīšanas modeli esam atzinuši par labu.”
Tomēr Aivars Ikerts šaubās, vai Bauskā būtu nepieciešams piedāvāt speciālu programmu, lai jaunieši varētu apgūt lauku tūrisma speciālista kvalifikāciju. “Baidos, ka viņiem rajonā nebūs darba, jo rosība tūrisma nozarē ir ļoti minimāla,” prognozē uzņēmējs.
Pretējs viedoklis ir Mežotnes pagasta viesu mājas “Arāji” īpašniecei Inesei Smilškalnei: “Bauskā noteikti vajadzētu realizēt tālākizglītības programmu lauku tūrisma nozarē. Ja es būtu jauniete, uzreiz pieteiktos! Patiesībā tālākizglītības kursi Bauskā nepieciešami arī tūrisma objektu saimniekiem un īpašniekiem, jo gribētos dalīties pieredzē ar citiem, iemācīties ko jaunu. Kamēr šāda piedāvājuma nav, jāpaļaujas uz intuīciju.
