VAIRIS STŪRIS par mežsargu strādā jau 20 gadu. Gandrīz tikpat ilgi viņš ir mednieks.
VAIRIS STŪRIS par mežsargu strādā jau 20 gadu. Gandrīz tikpat ilgi viņš ir mednieks. Pagūst arī uz studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Par mežsargu kļuvis, jo tēvs, būdams traktorists, nav ļāvis mācīties šo arodu. Iespējams, nav gribējis, lai dēls iet viņa pēdās, jo darbs ir grūts. Atvasei vēlējis vieglākas dienas.
Vaira dzimtā puse ir Īslīce. Viņš ir Mūsas mežniecības Svitenes apgaitas mežsargs. Speciālista pārziņā ir Svitenes, Viesturu, Rundāles un arī Īslīces pagasts. Privāto mežu īpašniekiem vidēji pieder divi trīs hektāri zaļās rotas, retam saimniekam ir ap 17 hektāru meža. Mežsarga apgaitā aug lapukoku zaļā rota – oši, apses, baltalkšņi. Privāto mežu īpašniekiem kopumā pieder ap 800 hektāru zaļās rotas, kopumā jāuzrauga ap 4300 hektāru meža. Vairis uzsver, ka viņa pārziņā ir tādi privāto mežu īpašnieki, kuri zaļo rotu izmanto tikai malkas ieguvei savām vajadzībām, nevis ar mērķi gūt peļņu.
Mežsargs neslēpj, ka darbs veiktos labāk, ja visiem zaļās rotas īpašniekiem būtu meža apsaimniekošanas projekti. Tie ir tikai 98 saimniekiem. Pārējie savā mežā bez tā strādāt nevar, taču arī nekārto tos. Vairis mēģina saprasties ar visiem meža īpašniekiem un atrast kopīgu valodu. Tas nenākas viegli, jo agrāk apgaitā, kas ir viņam vienam, bijuši pieci mežsargi. Tomēr viņš cenšas darba pienākumus, kas lielākoties saistīti ar kontroli, veikt apzinīgi.