Akcijas «Eiropas nauda Latvijas ceļiem. Lieto tos droši!» izbraukuma pasākumu rīkoja Satiksmes ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju.
Akcijas “Eiropas nauda Latvijas ceļiem. Lieto tos droši!” izbraukuma pasākumu rīkoja Satiksmes ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju.
Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji kopā ar valsts akciju sabiedrību (va/s) “Latvijas valsts ceļi” un Ceļu policijas darbiniekiem 1. decembrī izbrauca ceļu “Via Baltica” visā tā garumā no Grenctāles līdz Ainažiem. Brauciena laikā žurnālisti iepazinās ar jau realizētiem un vēl plānotiem projektiem, kā arī ar satiksmei bīstamākajām un sarežģītākajām vietām.
Tilts kalpo labi
Ik gadu Latvija no Eiropas Savienības ceļu un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai saņem ap simts miljoniem eiro. Tiek lēsts, ka tuvākajos gados šī summa vēl pieaugs.
Bauskas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieks Aigars Starodubcevs paskaidroja: “Pētījumi Eiropas valstīs liecina, ka Latvijā joprojām ir visvairāk satiksmes negadījumu, rēķinot bojā gājušo skaitu uz miljons iedzīvotājiem. Atjaunoti ceļi krasi nemazinās negadījumu skaitu, ļoti svarīga ir pašu braucēju un gājēju attieksme pret savu un pārējo satiksmes dalībnieku drošību.”
A. Starodubcevs atzina, ka pēc Mēmeles tilta un Bauskas centrālās ielas rekonstrukcijas uzlabojusies satiksmes drošība. Taču jaunus draudus rada pieaugošā satiksmes intensitāte, kas īpaši palielinājusies pēc iestāšanās Eiropas Savienībā.
Nepamanāmie traktori
“Šī gada 11 mēnešos Bauskas rajonā reģistrēti 402 satiksmes negadījumi, no tiem 85 nelaimes gadījumos ir bojā gājušie un smagi cietušie. Smagu ceļu satiksmes negadījumu bilancē ceturtā daļa reģistrēta “Via Baltica” posmā. Tā saucamos melnos punktus ir grūti konkrēti nosaukt, jo “ceļš ir asinīm slacīts no vienas vietas”,” rezumēja A. Starodubcevs.
Statistika liecina, ka šogad īpaši daudz negadījumu bijis ceļa pirmajos piecos kilometros virzienā no Iecavas uz Bausku. Bīstamas vietas ir krustojumi pie Codes un Dimzukalna. Posmā Bauska–Grenctāle avāriju skaits ir vismazākais, jo tur satiksme nav tik intensīva. Viens no biežākajiem avāriju cēloņiem esot manevrēšana. A. Starodubcevs uzsvēra: “Bieži satiksmes negadījumus izraisa traktortehnika. Lai arī tā ir pareizi aprīkota, taču dažkārt tumsā traktoru ir grūti pamanīt. Ieteikums tiem būtu braukt ar dzeltenām mirgojošām lampām.”
Izskanēja doma par speciālajiem velosipēdistu celiņiem. Va/s “Latvijas valsts ceļi” projektu vadītājs Juris Tauriņš šo ideju noliedza, uzsverot, ka Latvijā tos ir sarežģīti izveidot. J. Tauriņš sacīja, ka Skandināvijas valstīs velosipēdisti ziemā un tumsā nebrauc.
Apvedceļus vēl neplāno
Diskusijas laikā tika izteikta kritika par neprofesionāli izveidoto Kalna un Zaļās ielas apli Bauskā. Diemžēl speciālists J. Tauriņš atbilstošus risinājumus nespēja piedāvāt.
J. Tauriņš piekrita A. Starodubceva viedoklim, ka tranzīttransports ļoti bojā brauktuvi. Tas visvairāk jūtams pie Iecavas dzelzceļa pārbrauktuves. Tranzīttransports, mazinot vai palielinot ātrumu, rada bojājumus asfaltā. A. Starodubcevs risinājumu saskata apvedceļu būvniecībā. Taču projektu vadītājs J. Tauriņš uzsvēra, ka Iecavas un Bauskas apvedceļu būvniecība pagaidām atlikta nezināmā nākotnē. “Esam nabadzīga valsts, jaunu ceļu izbūve prasa milzu investīcijas, tikai ar Eiropas naudu to nevar realizēt,” skaidro speciālists.
Paredz sākt darbus
Nākamgad plānots sākt rekonstrukcijas darbus vienā no “Via Baltica” posmiem Ķekava–Iecava, kur satiksmes caurplūde ir aptuveni 8 līdz 12 tūkstoši automašīnu diennaktī. Projekts paredz šī autoceļa posma brauktuves paplašināšanu līdz 11,5 metriem, seguma nestspējas paaugstināšanu, satiksmes drošības uzlabojumus pieslēgumos un krustojumos, Ķekaviņas tilta rekonstrukciju un dzelzceļa pārvada izbūvi pie Iecavas stacijas. Plānots, ka brauktuve tiks izbūvēta virs dzelzceļa. Šī divu gadu projekta kopējās izmaksas būs 16 miljoni eiro, no kuriem 75 procenti ir ISPA fonda līdzekļi.
2005. – 2007. gadā iecerēta arī ceļa posmu Bauska–Grenctāle un Rīga–Ķekava rekonstrukcija, ap 2010. gadu – Ķekavas apvedceļa būvniecība.
Kohēzijas fondam iesniegts TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumu projekts par autoceļa A-7 posmu Bauska–Grenctāle (67,4. – 85,2. km). Nākamgad pirms robežkontroles punkta, kur paredzama transporta līdzekļu intensīva bremzēšana, plānots projektēt pastiprinātu segumu. Paredzēts būvēt jaunu tiltu pār Ceraukstes upi. Tiks uzlaboti krustojumi.
***
Skaidrojums
– ISPA – Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments, lai sniegtu palīdzību kandidātvalstīm ar nolūku veicināt sagatavošanos dalībai ES ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas jomā vides un transporta nozarēs.
– Kopējais ISPA budžets laika posmam no 2000. līdz 2006. gadam ir 1040 miljoni eiro gadā. Latvijai paredzēti aptuveni 23 – 25 miljoni eiro gadā.
