Ceļu drošības uzlabošanu kā vienu no galvenajiem kritērijiem satiksmes drošības palielināšanai Eiropā šoruden definēja Eiropas valstu par satiksmes lietām atbildīgie ministri savā kopējā sanāksmē.
Ceļu drošības uzlabošanu kā vienu no galvenajiem kritērijiem satiksmes drošības palielināšanai Eiropā šoruden definēja Eiropas valstu par satiksmes lietām atbildīgie ministri savā kopējā sanāksmē.
Šāda sanāksme jau otro gadu notiek Itālijas pilsētā Veronā. Tā kā satiksmes drošība tik nopietni skatīta jau otro reizi, tad šogad par kopīgu dokumentu tika pieņemts “Verona 2 secinājumu projekts” (pērn tapa Veronas deklarācija). “Verona 2” paredz definēt ilgāku un īsāku termiņu plānus ceļu drošības paaugstināšanai, piešķirot prioritātes visbīstamākajiem ceļiem. Īpaša uzmanība pievērsta nepieciešamībai garantēt drošību mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, tas ir, gājējiem un riteņbraucējiem. Bez tam jārealizē projekti, kas sniegtu informāciju ceļu lietotājiem par bīstamākajiem ceļiem un tā sauktajiem “melnajiem punktiem”.
Sākta “melno punktu” likvidēšana
“Melno punktu” lieta Latvijā veiksmīgi izkustināta no nulles punkta. Sadarbojoties Satiksmes ministrijai, Latvijas Autoceļu direkcijai un Ceļu satiksmes drošības direkcijai, tapuši divi “melno punktu” karšu bezmaksas izdevumi, kas gan, jāatzīst, pāris dienu laikā kļuva par deficītu (bet būs vēl!).
Šogad pirms bīstamākajiem ceļu posmiem izvietotas brīdinājumu zīmes, turklāt reāli sākta “melno punktu” likvidēšana – pārbūvēts Grobiņas krustojums un ceļš caur Siguldu. Un pats svarīgākais, arī Bauskas iedzīvotājiem, rekonstruēts Baložu krustojums Rīgas–Bauskas ceļā. Šis krustojums līdz šim bija pirmais bīstamības ziņā “melno punktu” sarakstā.
Apgaismojumam – arī fondu nauda
Pašlaik Latvijā īpaši aktuāli ir iepazīstināt gājējus ar saukli “Esi redzams!”. Gada tumšākajā laikā gājēji iet bojā gluži vienkārši tādēļ, ka braucēji viņus nepamana. Atstarotājs ir dzīvības glābējs, tomēr lielākā daļa gājēju turpina to ignorēt.
Taču izrādās, sauklis par redzamību tiek izvirzīts par prioritāru arī ceļu būvētājiem un uzturētājiem. Pirmkārt, ceļu apgaismojums apdzīvotās vietās. Starp citu, arī pašvaldības var saņemt Eiropas fondu palīdzību, lai uzlabotu satiksmes drošību uz tai piederošiem vai savā teritorijā esošiem ceļiem. Jāatzīst, nav jau fondu naudas šiem mērķiem nekādas lielās, bet apgaismojuma ierīkošana ceļu malās varētu būt viena no tām lietām, kam līdzekļus var pieprasīt un arī saņemt.
Otrkārt, signālstabiņi. 2005. gadā ceļinieki uz Latvijas galvenajiem autoceļiem un 1. šķiras ceļiem paredzējuši uzstādīt 28 tūkstošus jaunu stabiņu ar simts metru intervālu, turpmākajos gados stabiņu rindas iecerēts pabiezināt. Stabiņa cēlais uzdevums, protams, nav noturēt un atmest atpakaļ uz ceļa to, kurš par katru cenu grib ietikt grāvī, bet gan padarīt skaidri un nepārprotami saredzamu ceļa malu. Tam kalpo arī ceļa marķējums – sānu līnijas, bet ass līnija brīdina – labāk nelien, kur nevajag!
Tiks izlīdzinātas rišu vietas
Godīgi sakot, tieši līdzekļu trūkuma dēļ 2005. gadā ceļu uzturēšanas un atjaunošanos darbiem Latvijā par prioritāriem noteikti tie pasākumi, kuri prasa salīdzinoši mazāk naudas, toties dod tūlītējus rezultātus. Tie ir apgaismojums, signālstabiņi, brauktuves marķējums, veloceliņi un gājēju celiņi, gājēju tiltiņi un barjeras gar ceļu malām. Ļoti iespējams, ka šie pasākumi tiks realizēti uz kādu neasfaltētu grants ceļu kilometru rēķina.
Vairāk nekā miljons latu nākamgad paredzēts tērēt rišu likvidēšanai uz lielākajiem autoceļiem. Rišu vietas tiks izfrēzētas, tur ieklās jaunu asfaltbetona kārtu. Tas, kas uz ceļa būs redzams pēc tam, iespējams, dažu braucēju gan mulsinās, gan biedēs. Proti, uz ceļiem būs tādas kā sliedes – pelēka josla jeb vecais asfalts, tad melna – jaunais asfalts bijušās rises vietā, pēc tam – pelēka, melna, atkal pelēka josla.
“Veronā 2” sacīts: “Izskatīt iespēju atvēlēt daļu no transporta līdzekļu nodevas, autoceļu nodokļa un apdrošināšanas prēmijām ceļu drošības fondam. Izvērtēt iespēju atvēlēt daļu no sodiem par satiksmes pārkāpumiem ceļu drošības uzlabošanai.” Viela nopietnām pārdomām arī mūsu likumdevējiem.
