Piektdienas, 10. decembra, pusdienlaikā man piezvanīja kāds lasītājs: «Es šorīt gandrīz nokļuvu cietumā».
Piektdienas, 10. decembra, pusdienlaikā man piezvanīja kāds lasītājs: “Es šorīt gandrīz nokļuvu cietumā.” Vīrieša balsī bija jūtams satraukums, kaut gan no satriecošā notikuma bija pagājušas vairākas stundas. Viņa stāsts bija aptuveni šāds. Pa pierastu un zināmu lauku ceļu viņš braucis uz darbu. Gājēju, kā allaž, nebijis. Apkārtni klājusi rēna migliņa, caur to bijis manāms, ka pretim stūrē kāds auto, laikam kravas mašīna. Savu vieglo auto vīrietis nedaudz pagriezis uz ceļa malu, lai dubļi nešķīst un ērtāka mainīšanās. Brīdī, kad kravas auto bijis gandrīz līdzās, šoferis pēkšņi malā pamanījis tumšu stāvu. Pirms tam miglā gājējs nebijis saskatāms. “Tā bija sekundes reakcija, straujš stūres pagrieziens pa kreisi un laimīga sagadīšanās, ka izspraucos starp pretim braucošo kravas auto un gājēju,” stāstīja vadītājs. “Zini, man pēcāk bija doma apstāties, ņemt koku un iet to tumsas rēgu noslānīt. Taču savaldījos,” sacīja šoferis.
Bezgala ikdienišķi, ja nebūtu tik traģiski. Tomēr optimismu mazina arvien jauna šausmīga statistika. Kāda paziņa sacīja – ja vēl turpināsies tās drausmīgās reklāmas un joprojām nereaģējošie gājēji tumsā, viņa ziemā vairs ar mašīnu pabraukt nevarēs. Viņa jau tagad ir iebiedēta, citu bezatbildības dēļ traumēta.
Pagājušās nedēļas nogalē arī Bauskas rajonā bija upuri. Tumsā ceļa malā vai pat uz brauktuves nepamanīti, automobiļu notriekti, jauns vīrietis gājis bojā.
Atceros, par šo jautājumu redakcijas slejā rakstīju pērn. Toreiz aicināju vecākus, pašvaldības domāt, rūpēties par skolēniem, vecajiem ļaudīm, kuri varbūt nespēj saprast, cik augstas bīstamības pakāpes objekts mūsdienās kļuvis ceļš. Avīze šī gada novembrī organizēja reidu, apturējām tumsā ejošus cilvēkus, dalījām atstarotājus. Sociālā kampaņa “Gājējs. Bojāgājējs” kopš decembra sākuma rit pilnā sparā visā valstī. Taču, kad pagājušās nedēļas nogalē vaicāju rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšniekam Pēterim Rauduvem, kāda ir situācija, viņš atzina – neko labu no saviem policistiem neesot dzirdējis. Joprojām pa ceļa malām tumsā klīst nesaskatāmi stāvi.
Laikrakstā šodien atkal ir skumjas Ceļu policijas ziņas par savainotiem gājējiem, ir statistikas dati par situāciju valstī. Nu ko vēl var darīt? Laikam jau atkal un atkal braukt, satikt katru gājēju un brīdināt. Jau šovakar “Bauskas Dzīve” iecerējusi kopā ar policistiem doties kārtējā reidā. Katram ceļa malā satiktam tumsā “nespīdošam” cilvēkam vaicāšu: “Kas ir dārgāks – vienreizējas lietošanas “koka mētelītis” visam mūžam vai atstarotājs par latu un divdesmit santīmiem?” Ko jūs atbildētu?
