No Brunavas audzētavas izņemtos suņus pārdos par 4 eiro gabalā

No Bauskas novada Brunvas pagasta audzētavas “Lieldeviņzare” izņemtos 105 suņus plānots realizēt jau nākamajā nedēļā.

Nodrošinājuma valsts aģentūras pārstāve Vendija Pikše-Kučma paskaidroja, ka aģentūras vērtēšanas komisija šos suņus ir novērtējusi, balstoties uz dokumentiem, kas ir gan aģentūras, gan procesa virzītāja – Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīcībā.

“Nebija tādu apliecinošu dokumentu, ka šiem suņiem būtu ciltsraksti, līdz ar to dzīvnieki bija jāvērtē kā bezšķirnes suņi. Tika secināts, ka vairākās interneta tīmekļvietnēs,  piemēram, pp.lv, mm.lv ; atdot.lv, ss.lv saimnieki savus suņus vai kucēnus par kuriem ir rūpējušies, atdod bez maksas, vai par zemu cenu.

Vērtēšanas komisija ņēma vērā, ka liela daļa suņu nav socializējušies, tie ir bailīgi, arī tādi, kuri nedodas rokās un slēpjas, iespējams, tie ir krustojušies savā starpā, kas pēcnācējiem var radīt dažādus veselības riskus, tostarp, kroplību. Turklāt, ņemot vērā, veterinārārsta slēdzienus,  konstatēts, ka vairumā suņiem ir parazīti, līdz ar to nepieciešamas zāles dzīvnieku ārstēšanai. Tāpat bija arī mazie kucēni, kas ir nenošķirami no mātes, dažiem suņiem fiksētas rētas vai brūces, fiziski bojājumi, dažiem suņiem nebija veiktas obligātās vakcinācijas pret trakumsērgu, turklāt tika vērsta uzmanība uz dzīvnieku lielo apjomu, kā arī uz apstākli, ka patversmes dara visu iespējamo, lai dzīvniekus atveseļotu un par tiem pienācīgi parūpētos, tomēr, ilgstoša suņu glabāšana patversmēs nav labākais suņu socializācijas veids,” norādīja V. Pikše-Kučma, piebilstot, ka labākais risinājums ir atrast tiem jaunas mājas.

V.Pikše-Kučma atklāja, ka cena noteikta četri eiro par vienu “Lieldeviņzarē” izņemto suni. Pirmā roka iegādei tiks dota tām patversmēm, kuras šos suņus uzņēma pie sevis. Ja tās nopirks tikai daļu, un suņi paliks pāri, tos piedāvās iegādāties citiem.  Pārdošanas dokumenti būs kārtībā nākamās nedēļas sākumā. 27 dzīvniekus biedrībai “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” nodos bez maksas, jo tādas ir likuma prasības (patversme kā pirmā pieteicās izmitināt dzīvniekus).

PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere precizēja, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiks 8. aprīlī, kad arī tiks pieņemts lēmums “Lieldeviņzares” lietā. Ja dzīvnieku īpašniece tiesāsies un tiks pieņemts lēmums par PVD lēmuma atcelšanu, “Lieldeviņzares” saimniecei būs tiesības uz atlīdzinājumu, norādīja I. Meistere.

Dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede apliecināja, ka piektdien, 5. aprīlī, saņēmusi informāciju no Nodrošinājuma valsts aģentūras, ka suņi tiek pārdoti par četri eiro. Viņai radušies jautājumi vērtētājiem. “Pieņemsim, ja visus dzīvniekus novērtē vienādi, mani tas neizsakāmi pārsteidz. Nupat vienā citā administratīvajā lietā izņemtas bezšķirnes kazas – vienu āzi, vienu kazu un kazlēnu, biju spiesta no Nodrošinājuma valsts aģentūras nopirkt par 74 eiro, kas ir krietni dārgāk par tirgus cenu bezšķirnes kazām. Sešiem “Lieldeviņzares” suņiem, kuri tika atvesti uz manu patversmi, saimniece iedeva līdzi pases.  Te ir jautājums, vai tiešām saimniece nelūdza pievienot administratīvajā lietā ciltsrakstus?  PVD arī pases nebūtu piefiksējuši, jo tikai tad, kad es saimniecei pateicu, lai iedod tās PVD darbiniekiem, viņi bija spiesti lietai pievienot pasu fotogrāfijas. PVD darbiniekiem bija ērti pateikt, ka saimniece nesadarbojas. Mums līdz 8. aprīlim jāpaziņo, vai piekrītam pirkšanai, bet pati lieta vēl nav izskatīta. Viss notiek ārkārtīgi lielā steigā. Manuprāt, neizvērtējot visus lietas materiālus,” uzskata D. Priede.

Viņa atzīmē, lai “Lieldeviņzares” saimniece varētu tiesāties, ir jābūt lēmumam administratīvajā lietā, bet pašlaik tāda nav. Ir zināms, ka viņa ir uzrakstījusi iesniegumu Valsts policijai par izņemšanas apstākļiem, par dažādiem faktiem iesniegums ir nodots prokuratūrā.

“Parasti es esmu PVD pusē, bet šoreiz tā nav. Šobrīd ir tāda sajūta, ka PVD dzīvo kaut kādā kapsulā, grib ātrāk realizēt, lai vēlāk nebūtu vairs nekādu variantu. Pieļauju, ka tas vērtējums ir tik zems gadījumam, ja tiesa tomēr konstatē, ka viss bija nelikumīgi, bet jāatmaksā tad būtu tikai četri eiro par suni. Tātad speciāli zemu novērtēts.

Jāsaka pēc tādām situācijām, mans tiesiskās paļāvības princips ir pilnībā pārkāpts, un es šajā valstī kā dzīvnieka īpašnieks nevaru justies droši,” paziņo D. Priede.

Viņa turpina: “Sabiedrībai tiek borēts, ka vienam cilvēkam ir par daudz suņu un ir viltoti ciltsraksti. Taču viltoti ciltsraksti nekādi neattiecas uz labturību, nekādi nevar būt pamatojums dzīvnieku izņemšanai. Turklāt klubs kurā “Lieldeviņzare” sastāv, nav cēlis pretenzijas par viltotiem ciltsrakstiem. Nav ziņojuši, lai visus ciltsrakstus anulē. Tas, ka kādam no malas šķiet, ka tam korgijam ausis stāv pa kreisi nevis pa labi un tāpēc nav šķirnes, tas nav jautājums “Lieldeviņzares” saimniecei, bet klubam par standartiem, kā viņi tos piemēro.  Tas būtu tāpat, ka šoferīti notiesātu par to, ka CSDD izdevis viltotu automašīnas numuru.

Tāpat mūsu valstī pašlaik likums nenosaka, cik dzīvnieku var būt vienam cilvēkam. Piemēram, dzīvnieku aizsardzības biedrības „Ar sirdi delnā” dibinātājai Andrai Tomasei Ugālē ir piereģistrēti visi suņi kā privātpersonai, kuru ir pāri simtam un tur viss ir kārtībā. Šobrīd es varu turēt kaut tūkstošiem dzīvnieku, bet izrādās, ja kādai glābēju organizācijai tas neiepatiksies, tad mani var vienkārši noslaucīt no zemes virsmas. Es no savas pieredzes varu teikt, ka šie cilvēki no dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu Ķepā” ar ļoti lielu mērķtiecību un bezkaunību virzījās uz savu mērķi. Tas ir reiderisms,” pārliecināta ir D. Priede.

Viņa akcentē, ka PVD paziņojot, ka pārkāpumi nav novērsti, nenorādīja, kādi tieši tie bijuši.  “Paziņojot, ka dzīvnieki nav atbilstoši ēdināti, principā jebkuru dzīvnieku var izņemt Latvijā. Neviens no suņiem nebija nobadināts, nebija ne dermatīta, ne diatēzes, kad baro ar neatbilstošu pārtiku. Es ļoti labi zinu, kādi izskatās dzīvnieki, kuri tiek sēdināti uz maizes, putraimiem, kartupeļu mizām. Šie dzīvnieki ēda pilnīgi normālu ēdienu.

Pierādiet, ka suņi nekontrolēti vairojās. Kundzei bija izieti kursi, viņa skaidri zināja, kas un kam no kā dzima. Viņai bija divi darbinieki, kā arī divi suņu uzvedības speciālisti, kas brauca un strādāja ar dzīvniekiem.

PVD inspektores, kas piedalījās dzīvnieku izņemšanā, klātbūtnē, lēkājot pie voljēra, priecājoties, ka cilvēks ir pienācis, suns izgāza bļodu, bet PVD pārstāve pārbaudes lapā atzīmēja, ka nav pieejams dzeramais ūdens. Nav jau teikts, cik bieži, cik mililitri diennaktī jābūt ūdens, cik cilvēku jābūt blakus sunim un jārūpējas par apgāztu bļodu, mēs visu varam interpretēt, kā to vēlamies.  

Jā, es cilvēcīgi saprotu, ka tiešām bija par daudz, jo nevajag nevienā audzētavā tik lielu dzīvnieku skaitu, jo tas ir apjoms, kad ļoti viegli zūd  kontrole. Saimniece pati to arī atzina, bet pēdējie deviņi mēneši bijuši ļoti smagi, un viņa bija novesta līdz nervu sabrukumam. Tad, kad tevi vajā, sūta e-pastus ar draudiem piekaut, nogalināt un citādi izrēķināties. Cilvēkam zūd pamats zem kājām un jebkāda drošības sajūta. Ja mēs dzīvniekus sargājam tā, ka cilvēkam ir jāiznīkst, tas nav pareizi, ” uzskata D. Priede.

Viņa ir izbrīnīta, kāpēc PVD nekonsultēja, kālab neieteica sazināties ar dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kas palīdzētu likt sludinājumus un meklēt suņiem jaunas mājas. Saimniece bijusi gatava atdot pat par velti suņus, bet tikai normāliem cilvēkiem. Viņa nedeva savus lolojumus kuram katram, un tas redziet bija slikti.

D. Priede domā, te sarīkotas “raganu medības”. “Lieldeviņzare” figurējusi visās Saeimas tautsaimniecības komisijas sēdēs, rādītas bildes, kur suņi ievietoti būros. “Tad vēlētos iestarpināt – palasām, kas tiek pausts suņu forumus sociālajā tīklā “Facebook”. Tur netrūkst stāstu –  atnāku no darba, suns visu ir sagrauzis, izārdījis, ārprāts, ārprāts. Citi iedrošina–  māci viņu būrī sēdēt tās astoņas stundas. Simtiem, tūkstošiem suņu Latvijā dzīvokļos, mājās sēž būros, kamēr saimnieks ir darbā. Tas ir pieņemami, bet “Lieldeviņzarē” lūk tā nevarēja. Saimniece gan teica, ka suņu puikas uz nakti katru savā būrī lika, lai nav konflikti. Pa dienu visi staigāja līdzi un dzīvoja arī istabā. Kur ir noteikts, cik ilgi es drīkstu turēt būrī, vai PVD var pierādīt, ka suns tur atrodas patstāvīgi? Patiesībā juridiski ļoti interesanta un āķīga lieta.

Taču šādas lietas ārkārtīgi destabilizē sabiedrību. PVD zaudē uzticību, jo noteikumu jau  šobrīd nav. Noteikumi tikai taps, bet izņemt jau var. Kā tad tā? Kā man  ticēt šai kontroles iestādei, ja man nav uz ko paļauties?  Citam varbūt liksies, ka vienam par daudz ir divi suņi. Ko tad? Kurš būs tas, kas pateiks, cik suņi vienam ir pieņemami? Kad būs izstrādāti MK  noteikumi tik un tik kvadrātmetri uz vienu dzīvnieku, tik un tik cilvēku uz vienu dzīvnieku, tad varēs rīkoties. Kad pieņems MK noteikumus, iespējams, “Lieldeviņzarei” viss būs bijis kārtībā,” pieļauj D. Priede.

Viņa atklāja, ka šobrīd neesot izvēles, kā tikai atpirkt sešus “Lieldeviņzares” suņus.  “Ja mēs to neizdarām, tad suņi ir pieejami brīvā izsolē un viņus var iegādāties kurš katrs. Arī tāds, kuram vispār nav nekādas izpratnes par dzīvnieku un tā labturību. Turklāt mums kā patversmei dzīvnieki jāpārdod sterilizēti, bet lūk izsolē var tirgot nesterilizētus. Kāds tur brīnums, ka kāds nopērk suni un var atkal nekontrolēti pavairot?”  norāda D. Priede.

Viņasprāt, šobrīd sabiedrības asinskārā daļa ir apmierināta, bet PVD gan iešāvis sev kājā. “PVD jāstrādā, lai aizstāvētu arī dzīvnieku intereses. Kad PVD inspektori atbrauc pie mums uz patversmi pārbaudēs, dzīvnieki viņus vispār neinteresē, viņiem rūp tikai dokumenti, voljēra izmēri, bļoda ir vai nav.  Es no savas puses aicinu paskatīties uz dzīvniekiem, izvērtēt, kā jūtās, kā uzvedas, ieraugot cilvēku, man paziņo – mums tas nav jāvērtē. Taču tāda ir likumdošana, sanāk esam sausi burta kalpi, tas ir tikai loģiski. “Lieldeviņzares” lietā juridiski bija maz kur piesieties. Es varu droši apgalvot, ka savu suņu labā viņa darīja daudz, daudz, daudz vairāk kā viena otra privātpersona sava viena suņa labā dara. Šeit varēja redzēt, ka arī suņi viņu mīlēja. Suņiem ir nodarīts pāri un cilvēkam arī. Esmu bijusi ļoti daudzās audzētavās, kur ir daudz briesmīgāki apstākļi, bet PVD pasaka saimnieks saņemsies, taču “Lieldeviņzarei” nekādas alternatīvas nebija,” tā D. Priede.

Viņa pieļauj, ka šajā lietā iznākums būs atkarīgs no saimnieces naudas maka. Atbalsts esot no visām pusēm, bet, lai būtu ko samaksāt juristiem, tagad kundzei ir jāpārdod savs dzīvoklis.