Centrālā vēlēšanu komisija pagājušajā nedēļā pasludinājusi, ka pašvaldību vēlēšanas notiks 2005. gada 12. martā.
Centrālā vēlēšanu komisija pagājušajā nedēļā pasludinājusi, ka pašvaldību vēlēšanas notiks 2005. gada 12. martā.
Valdībā pēc ilgām debatēm tomēr nav pieņemti Pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumi, kas liegtu deputātiem strādāt arī pašvaldības administrācijā. Ja šādas pārmaiņas būtu apstiprinātas, iespējams, mēs redzētu pavisam citādākus kandidātu sarakstus.
Vai deputāta darbs pašvaldības administrācijā nerada interešu konfliktu? “Bauskas Dzīve” centās izzināt gan deputātu, kas pašlaik strādā pašvaldībā, gan iedzīvotāju viedokli.
Vai rodas interešu konflikts?
“Īsti pareizi tas nav. Jautājums ir par to, cik kurš ir neaizvietojams. Domāju, ka to pašu darbu labi var padarīt arī tas speciālists, kurš nav ievēlēts par deputātu. Veidojas dīvaina situācija – paši deputāti lēmumus pieņem un paši tos arī īsteno. Tā nevajadzētu būt. Es pilsētas pašvaldībā veicu Domes priekšsēdētājas neatbrīvotā vietnieka pienākumus un saņemu tikai deputāta algu. Izņēmums ir gadījumi, kad priekšsēdētājas prombūtnē viņu aizvietoju,” sacīja Bauskas Domes deputāts Pēteris Gabrilovičs.
Iecavas novada Domē deputāta un arī pašvaldības speciālista pienākumus veic Aivars Mačeks. “Uzskatu, ka manā darbā interešu konflikta nav, jo neesmu pašvaldības uzņēmuma vadītājs. Domāju, ka par deputātu noteikti nevarētu būt pašvaldības uzņēmuma vadītājs, jo tādējādi veidojas interešu konflikts, piemēram, pieņemot lēmumu par budžeta sadali,” sprieda A. Mačeks.
Vadītāju viedokļi atšķiras
Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš uzskata, ka daudz atkarīgs no tā, kā šo jautājumu nostādījis vietvaras vadītājs. “Arī manis vadītajā pašvaldībā par sociālo dienestu atbild deputāte. Mums nav bijušas domstarpības darba jautājumu dēļ, nav veidojies interešu konflikts. Pieļauju, ka pašvaldībā, kur valda intrigas, tas var traucēt. Esmu pieredzējis arī to, ka deputātam galvenās ir savas un sava biznesa intereses. Tad ir grūti strādāt,” sprieda A. Āboliņš.
Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētājs Vitauts Dzenis stāstīja, ka viņa vadītās pašvaldības administrācijā nav deputātu, bet viņš šajā amatu apvienošanas kombinācijā nesaskata neko sliktu. “Tas ir pat labāk, jo šīs struktūrvienības vadītājs pārstāvētu ne tikai savas, bet arī visas nozares intereses. Piemēram, skolas direktore pauž arī bērnu vecāku intereses. Kāpēc viņa nevarētu būt deputāte?” vaicāja V. Dzenis.
Solījumi pamazām aizmirstas
“Nedrīkstētu tā būt, ka deputāts ir arī pašvaldības administrācijā. Tās lietas tomēr ir jānodala. Vieni pieņem lēmumus, bet citi pilda. Pašreizējā situācija liecina, ka vēl četrus gadus nodokļu maksātājiem būs jāsamierinās ar to, ka ne viss būs tik caurspīdīgs, kā deklarē,” sacīja ceraukstietis Jānis Kulmanis.
“Lauku pagastos, kur jau tā ir mazas iespējas strādāt stabilu darbu, pagastmājā sēž gandrīz tie paši, kurus mēs ievēlējām, lai viņi mums radītu jaunas darbavietas. Solījumi vēlētājiem pamazām aizmirstas. Būtu labi, ja vietvaras administrācijā tomēr nestrādātu deputāti, jo arī vēlētāji pagastā vai novadā ir pietiekami labi speciālisti,” vērtē iecavniece Dzintra Bajāre.
