Gribu pastāstīt par Ģeķu ģimeni, tā sauc arī viņu māju. Tā ir manā mūžā savām acīm skatīta ģimene, kura bija arī nevainīgi izsūtīta Sibīrijā.
Gribu pastāstīt par Ģeķu ģimeni, tā sauc arī viņu māju. Tā ir manā mūžā savām acīm skatīta ģimene, kura bija arī nevainīgi izsūtīta Sibīrijā.
Bārbelē dzīvoju kopš 1988. gada. Ģeķu ģimene prot saviem spēkiem godīgi izdzīvot un palīdzību sniedz vēl otram. Pateicoties šīs saimes atbalstam, izdzīvojām. Ģeķu ģimene jebkurā laikā gatava mums palīdzēt un izlīdzēt. Par šīs saimes labsirdību nevar visu izteikt. Viņi prot saprast otra bēdas un nelaimi. Man prieks, ka Latvijā ir godīgi un neuzpērkami cilvēki. Būtu grēks man nepieminēt jauko ģimeni. Domāju, pagastā diez vai atrastos kāds, kurš varētu apstrīdēt manis teikto, jo Ģeķu ģimene ir palīdzējusi daudziem.
Bija lielas bēdas, kad pāragri no dzīves aizgāja Vitolds Ģeķis. Viņš visu mūžu strādāja ar kāpurķēžu traktoru. Ja kādam apstrādāja zemi, tad to darīja tikpat labi kā sev. Visu lielo saimniecību tagad apsaimnieko dēls ar sievu skolotāju, divi bērni, māte un tēva māsa – pensionāres. Neskatoties uz visām grūtībām, dēls iet tēva pēdās, un ģimenē tāpat valda saticība un tiek palīdzēts svešam cilvēkam. Ģeķi ir viena no tām ģimenēm, kura visu nopelna tikai ar godīgu darbu. Man prieks par šādiem cilvēkiem. Tādiem, cerams, arī Dievs un daba nepagriezīs muguru.
F. JEROŠONOKS Bārbeles pagasta “Gobās”
