Priecājos par iespēju pastāstīt par cilvēku, kas man izšķirošā brīdī palīdzēja izkļūt no sarežģītas situācijas.
Priecājos par iespēju pastāstīt par cilvēku, kas man izšķirošā brīdī palīdzēja izkļūt no sarežģītas situācijas.
Pirms sešiem gadiem šķīros no vīra. Manā apgādībā palika divas skolojamas meitas, puse no dzīvokļa pārdošanā iegūtās naudas (1000 latu). Vienistabas dzīvoklis šajā laikā maksāja ap 2000 latu. Pati studēju, strādāju trijās darbavietās. Jaunākā meita saslima ar tuberkulozi un tika ievietota slimnīcā. Bija skaidrs, ka dzīvokli bez ērtībām nevaru pirkt, bet labiekārtotam naudas nepietiek. Tomēr noskatīju vienistabas dzīvokli. “Savilku jostu”, bet steidzami bija nepieciešami vēl 250 lati. Sapratu, ka manas rezerves un arī spēki ir izsmelti un sākotnējā uzņēmība un sparīgums zūd. Biju gatava padoties.
Nejauši satiku savu darbabiedri Aiju Karpoviču. Viņa mani uzrunāja un pajautāja, kā klājas. Aija uzklausīja mani un tūlīt piekrita man aizdot šo summu. Kad varēšot, tad atdošot. Lai Dievs dod tādiem cilvēkiem veselību un spēku pašiem vairot savu labklājību, ja ir iespēja palīdzēt arī citiem.
Tagad esmu dzīvokli privatizējusi, naudiņu atdevusi. Bet kā “procenti” šai summai top šī vēstule par Aijas labo sirdi un spēju saprast tos, kam grūti.
Domāju, ka neesmu vienīgā Bauskā, kas ar sirds siltumu piemin Aiju un Ģirtu Karpovičus. Viņi atbalstījuši ne vienu vien baušķenieku un šo palīdzību skaļi nereklamē, bet labos darbus nenoslēpsi. Mana klusa pateicība lai pavada Aiju arī turpmāk.
DZ. LAZDĀNE Bauskā
