SARMĪTE GAUSIŅA-ELKSNE. LŪGŠANA.
SARMĪTE GAUSIŅA-ELKSNE
LŪGŠANA
Esi par dienu manās naktīs,
Tad mūžība nebūs par garu!
Tikai esi!
Esi par zvaigzni mākoņu plaisā,
Tad arī tumsa nebūs par dziļu!
Tikai spīdi!
Esi par ziedu manās pļavās,
Tad arī ziema nebūs par garu!
Tikai plauksti!
Esi par skaņu manā dziesmā,
Tad arī klusums nebūs par ilgu!
Tikai skani!
Esi par Dzīvību manā sirdī,
Tad arī nāve nebiedēs!
Tikai esi mans…
mans dzīvais Dievs!
SANDRA CĪRULE
***
Nē! Nē!
Nenopūt sveces pret rītu,
mans bērns,
lai izdeg un aizmieg
nogurušas,
neatver svētku dāvanu košo
kāriem pirkstiem,
labāk, lai, saulei austot,
tā atveras pati
un uzplaukst kā puķe.
Tu neredzēsi šo brīnumu,
bērns,
tu dusēsi kopā ar
čaklajām svecēm,
bet jaunā rītā
modīsies apdāvināts.
LILIANA SKUDRA
ZIEMSVĒTKU GAIŠUMS
Birstošu skuju
pilnas delnas.
Uz apaļa bumbuļa vaiga
sveces asara karsta.
Spožs eņģeļu mats
aizķēries zaros.
Tik vien…
cilvēks prāto,
attinot pašam sev
sagādāto
dāvanu lēto.
Dziļi, dziļi
slēpj dvēsele
Ziemsvētku
gaišumu svēto.
KAIVA KRŪZE
DIEVS, PIEDOD MAN!
Snieg ārā balts sniegs,
Šonakt nenāk man miegs,
Klusi grēkus es sūdzu,
Dievs, piedod man, lūdzu.
Sagaidot Ziemsvētku rītu,
Redzu es eglīti glītu.
Zariņos iekārtie zvani
Pasakā iezvana mani.
Vakarā svecīšu liesmās
Eņģeļi dziedās man dziesmas,
Ziemsvētku vakarā jaukā
Zvaigznes mirdz sirdī un laukā.
DAGNIJA GASŪNA
ŠONAKT
Nepārmet man, ja nenākšu šonakt
Tev logā zvaigznes kā brīnumu
degt,
Klusi pie sevis es lūgšanu skaitu
Baltajam sniegam, kas zemi nāk
segt.
Patiesā lūgumā sakļauju rokas,
Sniegpārslas matos kā dimanti
mirdz,
Bāra bērniem un nabaga ļaudīm
Šonakt lai priecīgi ietrīsas sirds.
Nepārmet man, ja nebūšu
šonakt –
Negribu veltīgas cerības dot.
Labāk atnāc pie manis vien sapnī
Roku rokā starp zvaigznēm
palidot!
MĀRĪTE VERŽUNE
***
es
smaidu
debesīm
un
lūdzu
palīdzību
man
atliek
tikvien
pateikties
jo
esmu
uzklausīta
INĀRA DRUVA
LAI PIEPILDĀS!
Lai piepildās ar zvaigznēm
debesis,
Ar sniega zvaigznēm – katra
taka,
Ar prieka zvaigznēm – katra
sirsniņa,
Kas uzticīga iet tev blakus!
Lai piepildās ar svecēm eglīte,
Ar kārumiem lai pildās tūtas,
Ar piparkūku smaržu – virtuve,
Ar teliņiem lai pildās kūtis!
Lai piepildās ar bērniem pasaule,
Ar mīlestību – katra māja,
Lai katra vēlēšanās piepildās
Un katra dzīves mūža gājums.
GUNĀRS BOGDANOVS
***
visas izcīnītās uzvaras
ir pliekani graši
kad
nāk
Jēzus
***
visvareno stāstu sev iestāsti
kā radīt visu no nekā
pasaules gudrie
deg lasītu grāmatu
krāsmatās
neviena nedzēšams ugunskurs
ar runas plūdumu kā plūdiem
nav dzēšams
un gudrība noslīkst
līdz ar debilu pašcieņu
neauglīgās debesīs
AINA MEDNE
***
Ir pelēks viss,
Un lietus zvīņas
No loga dāsni
Slauka vējš.
Deg svecīte.
Vēl gaisma cīnās
Un kailām saujām
Tumsu plēš.
INTA BALTGALVE
MĀSA DZĪVE
Kā tu izvēlies, Māsa, no visiem
Tos, kuri ātrāk dzisīs?
Kurus satrieks uz ceļa,
Pret mūri
Neprāts, nesavaldīdams stūri.
Kurus aizsūtīs atmiņu valstī,
Jo nepatiks viņu balsis,
Kurus ūdeņi paņems un nazis,
Var būt tālus,
Bet var būt – paziņas…
Gaisma, pirkstgalos pastiepusies,
Par tumsu garāka kļūst,
Ziemsvētku skaidrības gaismā
Par visiem cilvēkiem lūgsim:
Vairāk mīļuma,
Mazāk steidzības,
Traku asiņu plātīgās dunas,
Vairāk gaišredzības, lai spētu
Šodien saskatīt iezīmētos,
Ko tu, Māsa, paņemsi rīt,
Jaunā gadā dod, lūdzu, līdz,
Lai var ļaunumu izmainīt!
RAKSO
VAKARS KLUSS
Ziemassvētku vakars kluss,
Sniega pārslas zaigas
Pārklāj zemei seģenes
Pūkainas un maigas.
Ziemassvētku vakars kluss,
Leduspuķes rūtīs.
Allaž priekā staro sirds
Visiem ļaudīm krūtīs.
Ziemassvētku vakars kluss
Aizdedz sveču liesmas.
Visās mājās klusi skan
Līksmas bērnu dziesmas.
Ziemassvētku vakars kluss,
Skuju smaržas virmo.
Piedošanu kādam lūgt,
Noglaust matus sirmos.
Ziemassvētku vakars kluss,
Vai tas maz ir bijis?
Jaunais gads ar veco jau
Savu laiku mijis.
RŪDOLFS SAULĀJS
RIJA
Atmiņas kūp
No krāsmatu karstajiem pelniem.
Krupji kāpj vībotņu zaros,
Un raganas dejo ar velniem.
Kurmju izraktos pamatos
Riju akmeņi drūp.
Vienīgi ārdi vēl dūmo,
Ļaužu atmiņās kūp:
Pulksten četros,
Kad pirmie gaiļi dzied,
Tu sakarsušo roku
Pār baltu spilvenu svied,
Pieskaries maigi, kā gribētu burt,
Un nav vairs ne sapņu, ne murgu…
Bet jāceļas riju kurt.
Vēstures lapas gruzd.
Kūp melno kvēpu sīvums.
Un rijas tumsā
Nelabā acis spīd baigi.
Gadi un mūži
Uz riju ārdiem žūst.
Gar tautas vēstures durvīm
Gadsimti plūst.
Mēs kāpjam pār slieksni
Uz jaunām un jaunām mājām,
Un katrai pamatu mūrī
Rijas akmens būs.
LĪVIJA DZELME
***
Gadu vējš dienas vij
Pagātnes dejā…
Tā mūžībā aizdejo laiks,
Viss kļūst sens, tik sens…
Mūsu pēdas gaist vējā.
Pāri atmiņu vāliem
Vien cerīgi noraugās skats…
Uz gadiem, tuviem, tāliem,
Taku meklē sev pats.
LĪGA T.
VIENALDZĪBA
Tu vari justies pazudis,
Bet kas par to.
Neviens jau tavas asaras
Nesaprot.
Tev paies garām un pat nejautās,
Kāpēc.
Tu vari justies pazudis,
Bet tevi nemeklēs.
RONALDS GAILIS
***
Sapnī parādās man stāvs,
Tumsā tīts un miglas blāvs.
Maigi tuvojas tas lēnām,
Gaisma spēlējas ar ēnām.
Plīvurs aizsedz tēla seju,
Lūdz, lai līdzi eju…
Izejam caur zvaigžņu vārtiem,
Tuvojamies padebešiem sārtiem.
Nokrīt tēlam plīvurs klusi,
Paveros uz tēla pusi –
Skaistule stāv, atmirdz staros
Tā kā saule novakaros.
Acis – skaista pērļu rota,
Seja – paša Dieva dota,
Mati – viļņojoša pļava.
– Esmu fantāzija tava.
Sniedz tā skūpstu, zvaigznes krīt,
Satiksimies atkal rīt.
ĒRIKS BURKA
MIERS
Miers, klusums klājas pāri zemei,
Klust ziemeļvēja skarbā balss.
Šai naktī jārod miers ir dvēselei,
Ko apklāj skumju palags palss.
Pār plašiem sniega klātiem
laukiem,
Caur krēslā tītiem eglājiem,
Pār augstiem kalniem, ledū
kaltiem,
Nāk Dieva dēls pie gurušiem.
Viņš nevairās no nabadziņa,
Kam sāpes, bēdas sirdi spiež,
Ikkatrs ticīgais draugs viņa,
Bet ļaunais pats tam ceļu griež.
Miers. Miers lai klājas pāri zemei,
Lai valda saticība, prieks!
Miers. Miers lai katrai dvēselei
Un cēla, tīra katram sirds!
SINTIJA MATULĒNA
VĀVERĪTE, NEBĒDNĪTE
Vāverītei ūsas kust,
Kad sniedziņš baltais pļavā kūst.
Vāverītei acis spīd,
Kad ozolzīle no koka krīt.
Vāverīte kokā smej,
Kad, to ķerot, suņi rej.
