Dailes teātra jauniestudējums «Vinsents Brikstonā» mūspuses kultūras cienītājiem varētu būt saistošs arī ar galvenās lomas tēlotāju, jauno aktieri Gundaru Silakaktiņu.
Dailes teātra jauniestudējums “Vinsents Brikstonā” mūspuses kultūras cienītājiem varētu būt saistošs arī ar galvenās lomas tēlotāju, jauno aktieri Gundaru Silakaktiņu.
Viņa tēva Gunāra dzimtā puse ir Skaistkalne. Pēc vidusskolas beigšanas un dienesta G. Silakaktiņš ilgāku laiku strādāja Bauskas novadpētniecī bas un mākslas muzejā. 20. gs. 70. gadu otrajā pusē vēsturnieks pārcēlās uz dzīvi Liepājā, kur dzimis Gundars un vēl divas Silakaktiņu atvases. Vecākais dēls izvēlējies aktiera profesiju, un Dailes teātris ir viņa darbavieta.
Sāk mosties ģēnijs
Nikolasa Raita luga “Vinsents Brikstonā” atklāj nelielu posmu mākslinieka Vinsenta van Goga dzīvē. 1873. gadā Vinsents nav atzīts ģēnijs. Viņš pat vēl nav mākslinieks. 20 gadu vecais holandiešu puisis nonāk Londonā un kļūst par īrnieku kādas atraitnes namā. Mēģinot atklāt tā iemītnieku noslēpumus, Vinsents van Gogs sāk iepazīt pats sevi. Nojausmas un minējumi. Iedomas un varbūtības. Dramaturgs Nikolass Raits pēta, kā pasaulē vēlāk novērtētajā ģēnijā sāk mosties divas varenākās kaislības – mīlestība un māksla. Dramaturģiskā materiāla pamatā ir mākslinieka Vinsenta van Goga vēstules brālim Teo.
Emociju smalkums, kas atklājas galveno lomu atveidotāju Gundara Silakaktiņa un Mirdzas Martinsones divspēlē, sniedz to, ko es parasti gaidu no teātra. Nevis ikdienišķības, bet pārdomu mirkļus un atziņas, arī sāpīgas, par dziļākām vērtībām. Vinsentam van Gogam pieder zīmīgi vārdi: “Nav nekā mākslinieciskāka kā mīlēt cilvēkus.” Vien jābilst, cik tas ir sarežģīti, un iestudējums to arī atklāj.
Ģimenes darbs
Režisors Arnis Ozols, Vinsenta lomai izvēloties Gundaru, iespējams, riskēja. Taču skatītāju pirmā reakcija ir labvēlīga jaunajam aktierim. Pats viņš atzīst, ka šī ir smaga loma, tā prasījusi ārēju pārtapšanu. Viņa mamma Gunda apmeklējusi visas dēla pirmizrādes. Par jaunāko šādas pārdomas: “Brīžiem aizmirsu, kas spēlē uz skatuves. Tik ļoti Gundars spējis Vinsenta tēlā pārmainīties. Šī izrāde mums ir īpaša. Reti gadās, ka viena ģimene – Gundars un viņa sieva Jurate – saistīti pie viena uzveduma. Jurate izrādei veidojusi kostīmus.”
Gunda stāsta par vēl dažām interesantām sakritībām, kas atklājušās lugas tapšanas laikā. Vinsenta ģimenē bijuši pieci bērni, tāpat arī Silakaktiņiem. Brāļu vecuma starpība ir līdzīga, un, tāpat kā lugā, dzīvē viens saistīts ar mākslu, otrs – ar eksakto pasauli.
Silakaktiņiem ir svarīga ģimenes kopība dvēseliskajā sapratnē, kas īpaši vienojusi arī brāļus van Gogus.
Zīmīgi, ka šodien, Ziemassvētku vakarā, visa Silakaktiņu saime būs kopā Liepājā. Māmiņa saka: “Šī tiešām ir reize, kad sanākam visi, bērni un mazbērni.”
No gleznām uz telpu
Izrādei ir rūpīgi pārdomāts scenogrāfiskais risinājums, kuram izmantotas van Goga zīmējumos vai gleznās tvertas ainas un viņa vēstulēs brālim Teo aprakstītais. Vienkāršā Brikstonas māja, kurā atraitne Ursula Loiere izīrē mitekļus un svētdienās vada zēnu skoliņu, atgādina gleznu. Priekšplānā – tipiska vecas angļu mājas virtuve ar flīžu grīdu, smagnējām, šķībām tumškoka bufetēm, plauktiem, galdu (pūla galds no van Goga zīmējuma!), ar vara un kapara traukiem. Tālumā, ko sašķeļ balti audumi (gruntēti audekli, trakomājas sienas, pilsētas kvartālu robežas, mākoņi?), – pārējās mājas telpas, Londona, pasaule, debesis… Attiecīgā laikmeta izjūtas pastiprina Vivaldi, Debisī un citu 19. gs. klasiķu skaņdarbi. Baudījumu sagādā arī izrādes programmiņa – daudz interesantu faktu un pētāmu elementu, asprātīgi atrisināta spēle – īstais van Gogs un viņa atveidotājs. Tik daudz nianšu, kam jauniestudējumā pievērst uzmanību.
