Mūsu cilvēku darba iespējas Eiropas Savienības institūcijās. Par to tika runāts, kad apmeklējām Briseli un tikāmies ar darbiniekiem Latvijas Republikas pārstāvniecībā.
Mūsu cilvēku darba iespējas Eiropas Savienības institūcijās. Par to tika runāts, kad apmeklējām Briseli un tikāmies ar darbiniekiem Latvijas Republikas pārstāvniecībā.
Preses sekretāre Kristīne Plamše stāstīja, ka Briseles institūcijās joprojām nepietiek tulku, latviešu valodas pratēju. Tulkotājus, kas veic rakstu darbus, sameklēt izdodas, taču ir problemātiski nodrošināt nepieciešamo sinhrono tulku skaitu.
Piešķir atvieglojumus
K. Plamše atzīst, ka darbs Briselē tiek nodrošināts ar sociālajām garantijām, samaksas sistēma atbilst visiem ES standartiem. “Latvijas jauniešiem varētu būt pietiekama motivācija braukt strādāt uz Beļģiju. Rakstveida tulkojumus te vairumā veic jauni, tikko studijas beiguši cilvēki. Tā ir lieliska prakse darbā sarežģītā institūcijā. Turklāt dokumentu aprite te ir bagātīga satura ziņā, tādējādi ļaujot jauniem cilvēkiem iepazīt dažādus ES notiekošus procesus,” skaidro K. Plamše. Viņa arī piebilst, ka vairākās Latvijas augstskolās sāk īstenot studiju programmas, kurās jaunieši var apgūt tulka profesiju. Briselē darbu pēc studiju beigām vismaz tuvākajos gados viņiem atrast nebūtu problēmu.
Sinhrono tulku darbs ir krietni grūtāks. Atbilstoši ES direktīvām tas tiek atzīts par psiholoģiski smagu, tāpēc strādājošajiem pienākas dažādi atvieglojumi, piemēram, papildu brīvdienas, lielāks atalgojums.
Runājot par vēlamām valodu prasmēm, preses sekretāre līdztekus angļu valodas zināšanai uzsver nepieciešamību mācīties franču valodu. Kā prioritāte tiek uzskatīta arī kādas citas Eiropas tautas valodas prasme.
Darbojas latviešu koris
Līdzīgi kā citi Briselē sastaptie Latvijas pārstāvji arī Kristīne Plamše uzsver dzīves un darba specifiku. Nav viegli pārvarēt atšķirtību no Latvijas, draugiem un ierastās vides. Šogad Briselē latviešu skaits palielinājies. Tiek lēsts, ka patlaban tur dzīvo un strādā ap 600 latviešu. Taču krietni sarukusi tā mūsu tautiešu diaspora, kas Beļģijā izveidojās pēc Otrā pasaules kara.
Šī gada rudenī aktīvāka kļuvusi vietējo latviešu kultūras dzīve. Izveidots un darbojas koris, kurā piedalās ap 30 dziedātāju. 18. novembrī kolektīvs sniedza pirmo koncertu. Vietējo latviešu saiets un kora uzstāšanās bija paredzēta arī Ziemassvētkos.
Latvijas pārstāvniecības ēkā darbojas latviešu skoliņa. Darbu tā sāka kā neformāla latviešu apvienība, kur uz nodarbībām vecāki bērnus atveda sestdienās. Tagad skoliņā ir bērni dažādās klasēs. Tās, protams, nav nokomplektētas pilnībā. Taču diplomātu, Eiropas Parlamenta (EP) ierēdņu un darbinieku bērniem ir vismaz iespēja apgūt latviešu valodu.
“Tagad Briselē ir jāuzmanās. Īpaši EP ēdnīcā, arī dažviet vecpilsētā nevar latviski savā starpā skaļi par kādu komentēt. Ļoti iespējams, tas izrādīsies tavs tautietis,” piebilst EP preses sekretāre Žaneta Vegnere.
