Pērn Latvijā vidēji viens iedzīvotājs patērējis 7,9 litrus absolūtā alkohola, kas ir augstākais rādītājs kopš 1990. gada.
Pērn Latvijā vidēji viens iedzīvotājs patērējis 7,9 litrus absolūtā alkohola, kas ir augstākais rādītājs kopš 1990. gada. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes gadagrāmatā apkopotie dati.
2002. gadā vidēji viens iedzīvotājs izlietoja 7,1 litru absolūtā alkohola. Kā liecina statistika, vismazākais alkohola patēriņš bijis 1990. un 1991. gadā. Tad vidēji viens iedzīvotājs bija lietojis 5,3 litrus absolūtā alkohola, kā arī 1992. gadā – 5,5 litrus. Kopumā alkohola patēriņš ik gadu ir pakāpeniski pieaudzis.
Pērn vidēji viens iedzīvotājs ir izdzēris 8,3 litrus degvīna un liķieru, 10,9 litrus vīna un šampanieša, 1,5 litrus brendija un konjaka, kā arī 63,6 litrus alus. Salīdzinot ar 2002. gadu, palielinājies alus, degvīna un liķieru, kā arī vīnu un šampanieša patēriņš, savukārt mazāk dzerts brendijs un konjaks.
Pagājušajā gadā kopumā valstī patērēti 14,78 miljoni dekalitru alus, 2,53 miljoni dekalitru vīna un šampanieša, 1,93 miljoni dekalitru degvīna un liķiera, kā arī 345 tūkstoši dekalitru konjaka un brendija.
Pērn alkoholisms konstatēts 2205, bet alkohola psihoze – 763 cilvēkiem. Kopumā ārstniecības iestāžu uzskaitē pagājušā gada beigās bija 26285 alkoholiķi un 1711 slimnieku ar alkoholisma psihozi.
