Lauksaimniekiem 2004. gads ir īpašs, jo nozari skāruši jauninājumi, ko noteica iestāšanās Eiropas Savienībā. Dažāda mēroga saimnieki šo pārkārtojumu gadu jutuši dažādi.
Lauksaimniekiem 2004. gads ir īpašs, jo nozari skāruši jauninājumi, ko noteica iestāšanās Eiropas Savienībā. Dažāda mēroga saimnieki šo pārkārtojumu gadu jutuši dažādi.
Kā šo periodu vērtē Bauskas rajona lauksaimnieku apvienība? Par to pārdomās dalās apvienības vadītājs, Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecības “Liepas” īpašnieks AGRIS VEIDE.
Vai apvienībai izdevies definēt mūsu rajona īpatnības un saskaņā ar tām izvērst darbu?
– Organizācijas aktīvistu grupa, regulāri sanākot kopā un vērtējot mūsu zemnieku ikdienu, ir secinājusi, ka jāņem vērā mūsu dažādības. Pagastos, kur ir auglīga zeme un strādā lielie graudaudzētāji, rodas savas problēmas. Teritorijās, kas nav pateicīgas augkopībai, galvenā nozare tomēr paliek lopkopība. Apvienībā nav pretrunu starp šīm abām pusēm, domājam par visiem. Tas, manuprāt, ir pozitīvi. Mūsuprāt, kur tas iespējams, jānodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, īpaši Vecumnieku, Stelpes, Bārbeles un Skaistkalnes pagastā.
Vai, nosakot šos virzienus, saskatāt arī risinājumus?
– Mūsuprāt, ļoti svarīgi ir panākt, lai būtu plašāki atvieglojumi Krievijā iepirktiem un uz Latviju piegādātiem minerālmēsliem. To cenas nedrīkst vēl vairāk paaugstināties. Graudaudzētājiem ir jāmeklē iespējas kooperēties labības pirmapstrādē. Zemnieks, kuram pašam nekādas bāzes nav, mitrā vasarā par pakalpojumiem samaksā ļoti daudz. Piemēram, Rundāles pagastā ir sākta sadarbība ar kooperatīvo sabiedrību “Latraps”.
Aizvien vairāk es un arī mani kolēģi, lopkopēji, pārliecinās, ka kooperācija ir vienīgais veids, kā stabili pastāvēt ne vien vidējiem un maziem saimniekiem, bet arī vērienīgākiem. Kooperācija paver iespējas tirgū. Tam labs pierādījums ir arī liellopu gaļas audzētāju apvienošanās “zem karoga” “Laidars G”, kurā pats darbojos. Atzīšos, esam sastapušies ar negodīgu rīcību un nomainījuši rīkotājdirektoru. Mana saimniecība “Liepas” ir iestājusies kooperatīvā “Piena ceļš”. Lielākas struktūras, piedāvājot vairāk produkcijas, var atrast labāku tirgu un izdevīgākas cenas.
Lauku iedzīvotājiem zināšanas un sapratne par pašreizējiem procesiem nozarē ir ļoti atšķirīgas. Kā apvienības aktīvs domā par zemes kopēju informēšanas un izglītošanas pilnveidi?
– Mūsu nelaime ir tā, ka nevaram sastrādāties ar Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroju. Šī plaisa ir jūtama, un arī aizejošajā gadā neradām kopēju valodu. Nenoliedzam darbu, ko birojs veic zemnieku konsultēšanā un projektu sagatavošanā. Taču lauku saimniekus var sadalīt vairākās kategorijās. Aktīvā grupa pati visu uzzinās, noskaidros, sapratīs un izdarīs, par to vismazāk jāraizējas. Otra grupa ir labi informēta, taču aizņemtības dēļ tai jāatgādina par termiņiem, par konkrētas dokumentācijas sagatavošanu un iesniegšanu.
Trešā grupa ir pati sarežģītākā, tie ir lauku ļaudis, kuri “jāizvelk” ārā no mājām un jāmotivē aktīvai darbībai. Tas ir smagākais darbs, tāpat kā sniegt viņiem informāciju. Esam domājuši, ka pagastos būtu vajadzīgi labas gribas konsultanti, kas strādātu ar tiem ļaudīm, pie kuriem jāiet klāt. Manuprāt, šai grupai tāpat nebūs līdzēts ar lauksaimniecības attīstības speciālistu algošanu, kā to nākamgad paredz Zemkopības ministrija. Šī darbinieka alga nebūs tik augsta, lai pienākumus un atbildību uzņemtos viens cilvēks. Droši vien šo naudu piemaksās tām personām, kas pašvaldībās nodarbojas ar lauksaimniecības lietām. Daudzviet tā ir darbu savienošana. Diezin vai tik noslogots speciālists var nokļūt līdz lauku cilvēkam, ar kuru pacietīgi jārunā un jāskaidro.
Apvienībai ir savas biroja telpas. Vai Bauskā zemnieki bieži vēršas jūsu organizācijā?
– Pagaidām bezmaksas konsultācijas sniedzam otrdienās un piektdienās no pulksten 10 līdz 15. Tas ir nepietiekami. Par maz esam informējuši, kā strādājam, un par maz esam sadarbojušies ar rajona laikraksta redakciju. Jaunajā gadā ceram, ka ik darbdienu mūsu birojā būs sastopams speciālists. Ar savu darbu nevienam negribam uzkundzēties, svarīgi, lai ir izvēle un iespējas saņemt konsultācijas.
2005. gads sāksies pēc pāris dienām. Kāds tas varētu būt lauksaimniekiem?
– Ir bail par nākotni. Katrs zemnieks rēķina un skaitļo savus ieņēmumus un izdevumus. Taču arī es nezinu, kā viss sanāks kopā. Neapšaubāmi, cenas pieaugs, sākotnējie aprēķini mainīsies. Kaut vai viens piemērs no paša prakses. Projekta pieteikumu ES strukturālo fondu izmantošanai iesniedzu pēdējā brīdī, jo noticēju informācijai, ka naudas pietiks. Jau tagad zinu, ka par tehniku nākamgad būs jāmaksā vairāk, varbūt vajadzēs veikt labojumus projektā.
***
Agris Veide
– Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecības “Liepas” īpašnieks, diplomēts veterinārārsts.
– Nodarbojas ar piena lopkopību un audzē liellopus gaļai, kas atbilst bioloģiskās lauksaimniecības nosacījumiem.
– Darbojas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā “Laidars G”, Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijā, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē.
– Fizisko formu uztur, regulāri apmeklējot peldbaseinu.
