VAAD šogad visā Latvijā prognozē kartupeļu slimību attīstību

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti šogad visā Latvijā prognozē iepriekšējo slimību attīstības tendenci kartupeļu stādījumos, aģentūrai LETA pauda dienestā.

Kā norāda speciālisti, šogad pirmā kartupeļu stādījumos nemainīgi jau vairākus gadus parādās sausplankumainība un tikai vasaras vidū tai pievienojas kartupeļu lakstu puve. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad būs jāpievērš uzmanība kartupeļu lapgrauža klātbūtnei un attīstībai.

Augļu dārzos VAAD arī šogad visā Latvijā paredz, ka uzmanība būs jāpievērš kraupja attīstībai un ābolu tinēju monitoringam un ierobežošanai. Savukārt kāpostaugu stādījumos bojājumus veiks cekulkodes un kāpostu balteņi, vasaras rapsī – spradži un krustziežu spīdulis, paredz dienesta speciālisti.

Komentējot situāciju reģionos, VAAD norāda, ka Kurzemē ziemāji pārziemojuši labi un ir kopumā apmierinoši. Nelielas problēmas konstatētas atsevišķos laukos, kas cietuši no pārmērīga mitruma daudzuma. Arī augļu dārzos situācija pēc ziemas izskatās apmierinoša, bilst VAAD.

Analizējot iepriekšējo gadu novērojumus graudaugu sējumos, dienestā secināts, ka šogad Kurzemē varētu izplatīties labību rūsas un kviešu lapu dzeltenplankumainība un pelēkplankumainība. Savukārt rapsī varētu nākties sastapties ar stublāju un sēklu smecerniekiem, krustziežu spīduli un balto puvi.

Zemgalē, kā min VAAD, situācija pēc ziemošanas ir salīdzinoši laba. Atsevišķos laukos problēmas radījis pārlieku lielais mitrums, kā dēļ daļa ziemāju kultūru vietām var nākties pārsēt. Augļu dārzos situācija Zemgalē ir apmierinoša, bet salā varētu būt cietušas jutīgākas šķirnes.

Arī Zemgalē dienests prognozē, ka šogad izplatītākās slimības labību laukos, tāpat kā Kurzemē, būs abas izplatītākās kviešu lapu plankumainības. Laukos, kuros būs iesētas ieņēmīgas šķirnes, var nākties saskarties ar labību rūsām, bet ziemas rapšu sējumos problēmas var radīt galvenokārt kaitēkļi – pavasarī stublāja smecernieki, nedaudz vēlāk – sēklu smecernieki, pākšu veidošanās laikā – pāksteņu pangodiņš, pauž VAAD eksperti.

Tikmēr Latgalē dienests novērojis, ka pēc skarbajiem ziemošanas apstākļiem liela daļa ziemas rapšu tīrumu būs jāpārsēj. Daudzviet graudaugu laukos agrā pavasarī bija novērojami sniega pelējuma izraisīti bojājumi, kas var ietekmēt plānotās ražas apjomu.

Dienestā pieļauj, ka šogad Latgalē graudaugu sējumos vasaras periodā varētu veidoties kviešu lapu pelēkplankumainība, melnie graudi rudzu laukos, tīklplankumainība miežos un brūnplankumainība auzu sējumos. Augļu dārzos situācija varētu atšķirties, ņemot vērā dārza atrašanās vietu un audzētās šķirnes.

Savukārt Sēlijā VAAD novērojis, ka ziemāju lauki pārziemojuši apmierinoši, taču lauksaimniekiem var nākties pārsēt atsevišķus nepārziemojušus ziemas rapša sējumus. Dienestā norāda, ka ziemas rapsī uzmanība būs jāpievērš gan stublāja, gan sēklu smecerniekiem, kā arī graudaugu laukos var nākties sastapties ar auzu vainagrūsu, kviešu lapu plankumainībām un miltrasu.

Vidzeme tāpat kā Latgales reģionā, lielākā daļa ziemas rapšu sējumu ziemošanas periodā gājuši bojā un lauki būs jāpārsēj, norāda VAAD. Arī graudaugu lauki Vidzemē ir cietuši.

Pārziemojušajos graudaugu tīrumos dienesta speciālisti prognozē kviešu lapu dzeltenplankumainības un pelēkplankumainības, miežu lapu tīkplankumainības un auzu brūnplankumainības izplatīšanos. Augļu dārzu pārziemošana atkarīga no dārza mikroreljefa un atrašanās vietas, skaidro VAAD.

VAAD aicina lauksaimniekus un dārzkopjus regulāri veikt kaitīgo organismu monitoringu savos laukos un dārzos, analizēt rezultātus un tikai tad pieņemt pamatotu lēmumu par nepieciešamību lietot augu aizsardzības līdzekļus.