Kopš esmu iepazinusi socionikas pamatus, dzīvot ir kļuvis vienkāršāk.
“Kopš esmu iepazinusi socionikas pamatus, dzīvot ir kļuvis vienkāršāk. Uz priekšlikumiem balotēties pašvaldību vēlēšanās tagad mierīgi atbildu, ka mans laiks vēl nav pienācis. Arguments ir mana psiholoģiskā tipa socioniskais raksturojums, tādēļ neviens neuzstāj un neapvainojas,” teic baušķeniece Ilze.
Personības tips nemainās
Socionika ir samērā jauna zinātne. Tā sāka attīstīties pagājušā gadsimta 70. gados, iedziļinoties informācijas apmaiņas procesos starp cilvēku un ārējo pasauli. Šī nozare, būdama psiholoģijas atzars, pēta, kā cilvēki uztver, pārstrādā um nodod informāciju. Socionikā ir izstrādāta attiecību veidošanas sistēma starp 16 nosacītiem personību tipiem (sociotipiem). Tie ir informācijas un darbības apmaiņu veidi ar apkārtējo pasauli.
Lai gan psiholoģijā pastāv dažādas starppersonību attiecību teorijas, socionikā tiek uzskatīts, ka attiecības vairāk ir atkarīgas no personības tipa, nevis audzināšanas. Galvenās nozares, kurās tiek izmantota socionika, ir pedagoģija, ģimenes konsultēšana, profesionālā orientācija, personāla konsultēšana, saderības nodrošināšana darbavietās. Zinot socionikas pamatprincipus, var veiksmīgāk veidot paziņu loku, atrast dzīvesdraugu, koriģēt savu uzvedību. Pats galvenais ir pieņemt, ka atšķirības starp cilvēkiem pastāv informācijas uztveres, pārstrādes un pārraides dažādo veidu dēļ.
Piepeši var kļūt par Balzaku
Psiholoģisko tipu pirmo klasifikāciju izstrādāja slavenais psihologs Karls Gustavs Jungs. Viņš izdalīja personības uzvedības četras kategorijas: sangviniķis, holeriķis, flegmatiķis un melanholiķis. Katru tipu papildus raksturo atšķirīga attieksme pret pasauli. Tā ir vai nu ekstraverta (atvērta), vai intraverta (noslēgta).
Junga traktāts “Psiholoģiskie tipi” vēl joprojām tiek uzskatīts par personības izpētes ābeci. Balstoties uz viņa teoriju, tika izveidota socionika, kuras attīstību 20. gadsimta otrajā pusē veicināja citi zinātnieki. Lietuvas socioloģe Aušra Auguste ir viena no socionikas pamatlicējām Austrumeiropā. Viņa ir pilnveidojusi Junga mācību, izstrādājot teoriju par starptipu attiecībām. Tas nozīmē, ka psiholoģiskie pamattipi ir papildināti ar 16 apakštipiem, kas veido astoņus duālos pārus. Nosakot savu personības tipu pēc šīs metodikas, cilvēkiem ir vienkāršāk atrast sadarbībai, draudzībai un citiem kontaktiem piemērotus partnerus. Apakštipi socionikā nosacīti ir apzīmēti ar slavenu personību vārdiem, kā, piemēram, Napoleons, Balzaks, Puškins u. c.
Katram nosaka “diagnozi”
Pastiprināta interese par socioniku ir vērojama arī Latvijā. Jau ir izdota pirmā latviski tulkotā grāmata, bet pagājušajā rudenī Bauskā šaurā interesentu lokā viesojās viena no vadošajām socionikas popularizētājām Latvijā.
Par tikšanos ar viņu stāsta Ilze: “Auditorija vispirms tika aicināta iesaistīties personības tipu diagnosticēšanā. Katrs saņēma lapas ar 16 tipu pamatraksturojumiem. Bez ilgas domāšanas vajadzēja izvēlēties sev atbilstošākos parametrus. Līdzko speciālistei radās aizdomas par paviršu vai spontānu izvēli, viņa uzdeva papildjautājumus, kas attiecās uz tipiskām reakcijām konkrētās situācijās. Tikai pēc rūpīgas iedziļināšanās izdevās atrast man visatbilstošāko personības tipu. Tā nosacītais apzīmējums ir Džeks Londons – loģiski intuitīvs, ekstraverts cilvēks. Tipam piemīt neizsmeļamas darbaspējas, romantika, optimisms, dzīves mīlestība, attīstīta loģiska domāšana.”
Informācijas avotu pietiek
Tikšanās ar socionikas speciālisti Ilzei pavērusi pašizglītošanās jaunas iespējas. Viņa ir iegādājusies socionikas teorijas grāmatu, ko rūpīgi studē, sākusi meklēt papildmateriālus par psiholoģijas aizraujošo virzienu. Ilze ir sapratusi daudzas lietas, kam iepriekš bijis grūti rast izskaidrojumu.
Socionika atšķir attiecības starp tipiem pēc saskarsmes komforta. Tā, piemēram, divu identisku tipu attiecības ne vienmēr mēdz būt labas, jo viņu uztvere ir vienāda, tādēļ savstarpējas palīdzības motivācija nav izteikta. Arī divu absolūti atšķirīgu personības tipu saskarsme ir sarežģīta tāpēc, ka viņi nemitīgi konfliktē.
Interese par socioniku nevar aprobežoties ar sava personības tipa noteikšanu. Tā ir sarežģīta sistēma, kurā nepieciešams pamatīgi iedziļināties tāpat kā jebkura psiholoģijas virziena studijās. Pašlaik internetā ir atrodamas labi strukturētu un sistematizētu materiālu kopas galvenokārt krievu valodā, kur ir minēti arī visu pazīstamāko socionikas speciālistu grāmatās apkopotie pētījumi. Informācijas kopa latviešu valodā vēl tiek veidota.
