SIA «Uzvaralauks» 16. janvārī kļūs apaļus desmit gadus veca. Tieši šajā datumā sabiedrība reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
SIA “Uzvaralauks” 16. janvārī kļūs apaļus desmit gadus veca. Tieši šajā datumā sabiedrība reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Mūsu rajonā “Uzvaralauks” ir vērienīgākais saimniekotājs un pagaidām neviens cits lauksaimniecības uzņēmums ar saražoto produkciju nevar līdzināties jubilārei. Pērn novākti 22 tūkstoši tonnu graudaugu, 42 tūkstoši tonnu cukurbiešu. Desmit gados trīskāršota izmantojamā zemes platība un ieņēmumi. Kā tas viss izdevies? Atbildi uz šo jautājumu mēģināts rast sarunā ar sabiedrības valdes priekšsēdētāju Arni Vēju, viņa vietnieku Agri Mustermani un ilggadējo darbinieku, iecirkņa vadītāju Igoru Zāli.
Saliedējas paaudzes
Sabiedrības vadība nešaubīgi atzīst – mūsu panākumos galvenais ir komanda, kas šeit strādā. A. Vējš precizē: “Komandu veido veco kolhozu laiku speciālisti, kas strādā ar ļoti lielu atbildību, ar izpratni par visu notiekošo. No paaudzes paaudzē turpinās labās tradīcijas, kas reiz bija “Uzvarā”, kur arī viss strauji attīstījās. Regulāri piesaistām jaunus cilvēkus, kas mācās un atrod savu vietu.”
I. Zāle jāuzskata par unikālu piemēru lauksaimnieka ilggadībai. Seniors atceras, ka šī gada 1. oktobrī būs pusgadsimts, kad viņš sāka strādāt par uzskaitvedi. Tā viss darba mūžs pagājis dzimtajā Gailīšu pagastā. Ilggadējais speciālists secina: “Mums ir stabila komanda, kas maz mainījusies, un tas ir ļoti svarīgi. Esam pieraduši strādāt precīzi un ar interesi par darbu. Ne jau velti ir teiciens, ka verga darbs augļus nenes.”
Sākumposmā bija 160 strādājošo, tagad – 80. Ārzemju viesi uzskatot, ka mūsdienīgai lauksaimniecībai esot pārāk daudz nodarbināto. A. Mustermanis skaidro, ka celtniecības un rekonstrukcijas darbus, tehnikas remontu, teritorijas sakopšanu veic pašu spēkiem, kas izmaksā lētāk.
Ir padomāts par cilvēkiem
Arī modernajā “Uzvaralauks” nodarbināti sezonas strādnieki, kas priecājas, samaksu saņemot graudā. Tāda ir īstenība – Latvijas laukos, tāpat kā pilsētās, līdzās pastāv ļoti labi situēta sabiedrība un gaužām trūcīga. Gados un pieredzē jaunais priekšsēdētāja vietnieks uzsver: “Jebkurš darbs ir cienījams, un tieši tāda attieksme mūsu uzņēmumā raksturīga pret strādājošajiem.” A. Mustermanis izaudzis tepat Gailīšu pagastā. Viņš nenoliedz, ka, pārnākdams darbā uz sabiedrību, ir jutis bailes, jo iepriekšējai darbavietai bijuši daudz mazāki mērogi.
Un vēl – sabiedrībai ļoti liels darba apjoms ir ar zemes īpašniekiem. Noslēgts aptuveni 300 zemes nomas līgumu trīs rajonu 11 pagastos, lielākoties ilglaicīgi. “Uzvaralauks” ir pateicīga šiem sadarbības partneriem, jo uzticēšanās ļauj paplašināt un izvērst ražošanu. Ar viņiem strādā I. Zāle un personīgi pazīst zemes iznomātājus vai viņu pilnvarotas personas.
Lai kāda būtu finansiālā situācija, sabiedrības atbalstu saņem skola un bērnudārzs. Ir izstrādāti noteikti kritēriji, lai materiālu palīdzību saņemtu talantīgi sportisti, kuru vārds un sasniegumi izskan pāri rajona un valsts robežām. Līdzekļi nav žēloti muzejam un kafejnīcai “Miķelis”, kuriem arī turpmāk būs savs stabils finansējums.
Nogaida īsto brīdi
Arnis Vējš atgādina, ka viņš ir strādājis arī vecajā “Uzvarā”, par ko vēsta 1987. gadā datēts ieraksts darba grāmatiņā. Runājot par pēdējiem izaugsmes un stabilitātes gadiem, valdes priekšsēdētājs sniedz savu raksturojumu: “Varbūt mums veiksme bija tā, ka vieni no pirmajiem nesākām mainīt veco tehniku. Paskatījāmies, ko citi izmantoja un uz ko viņi iekrita. Tehnoloģiju sākumperiodā daudzi ņēma vienalga ko, domājot, ka ar jebkuru ārzemju tehniku varēs labi strādāt. Mēs apskatījām kolēģu kļūdas un izvērtējām tās. Sākām tehniku un tehnoloģijas uzlabot pēc pasaulē atzītiem standartiem. To visu darījām pakāpeniski, vispirms nomainījām augsnes apstrādes tehniku, sagādājām kompaktorus, sējmašīnas. Tikai pēc tam pirkām jaunus traktorus. Esam izvēlējušies augstākās klases, firmas “Fendt” modeļus, “John Deere” graudaugu kombainus.”
Lielā izstāde nepārsteidz
“Uzvaralauks” pārliecinājusies, cik pareiza ir taktika – neilgi izmantotus kombainus par izdevīgu cenu pārdot un gādāt jaunākos modeļus. Arī firmas “Holmer” sešrindu cukurbiešu novākšanas kombainu izmantoja divas sezonas un 2004. gadā nomainīja ar jaunu.
A. Mustermanis piemetina: “Ir mums arī “Belarus” traktori, ko izmanto sējumu smidzināšanai, akmeņu savākšanai, pļaušanai. Arī lieljaudīgie “Kiroveci” saglabājušies, tos dzenam laukā sastrēgumperiodos.”
Ir veikti aprēķini, ka, izmantojot pašreizējo tehnisko bāzi un nedaudz to pilnveidojot, sabiedrība spēj apkopt septiņus tūkstošus hektāru zemes. Platību palielinot vēl vairāk, vajadzīgi milzīgi kapitālieguldījumi.
A. Vējš atcerējās, ka 1997. gadā viņš pirmo reizi apmeklējis starptautisko lauksaimniecības tehnikas izstādi Vācijas pilsētā Hannoverē un tā sagādājusi daudz pārsteigumu. Šogad uz turieni atkal brauks lūkot jaunāko ekspozīciju, taču brīnīties vairs nevajadzēšot. “Mēs staigājam un secinām – tas mums ir, to mēs protam. Augsnes apstrādē nekas radikāli netiek mainīts. Pārmaiņas varbūt ir niansēs, mēs tikai varam lepoties, ka strādājam ar pašu modernāko un labāko tehniku,” tā A. Vējš.
Nozares politikā pastāv risks
Lauksaimniecība ir ļoti grūti prognozējama nozare. Pārskatot un analizējot skaitļus, kas raksturo katru no visiem desmit gadiem, speciālisti ar izbrīnu secinājuši, ka graudu cena pēc kāpuma un kritumiem pērn ir bijusi tāda pati kā saimniekošanas sākumā. Cukurbietēm 2004. gadā tā paaugstinājusies. Vienlaikus visas izmaksas ir palielinājušās. Tādēļ vien Latvijas lauksaimnieki jāuzskata par unikāliem, jo viņi pastāv un arī pelna.
A. Vējš lielāko risku saskata Eiropas lauksaimniecības politikā, par kuru nav īstas skaidrības, kā ļaus nozarei attīstīties. “Uzvaralauks”, viņaprāt, ir iemācījusies strādāt un to prot arī sarežģītos klimatiskos apstākļos. Tirgus uzņēmumam nav nekāds bieds, jo kvalitatīvu labību un graudaugu sēklu iespējams eksportēt, kas arī tiek darīts.
Ilggadējais lauksaimnieks I. Zāle piebilst, ka mūsu valsts lauksaimniecības politika nav nozarei draudzīga. Eiropas Savienības prasības, kam bija rekomendējošs raksturs, Latvija ir pārcentīgi pieņēmusi kā normu.
“Uzvaralauks” vadība ir dzirdējusi un uzklausījusi valodas, ka, iespējams, sabiedrība tikšot pārdota. Pat cena esot nosaukta – astoņi miljoni latu. Valdes priekšsēdētājs noliedza šīs baumas un teica: “Mums ir ļoti daudz darba, mēs gribam strādāt. Lai tikai visām iecerēm pietiktu naudas!”
***
Viedokļi
Gailīšu pagasta iedzīvotāju viedokļi par SIA “Uzvaralauks”
– Kaspars, 19 gadu vecs: “Plaukstošs uzņēmums. Esmu pamanījis, ka regulāri pērk jaunu tehniku. Arī skolai daudz palīdz, sponsorē dažādus pasākumus.”
– Iveta, 37 gadus veca: “Apsveicami, ka reformu laikā izveidojās “Uzvaralauks”. Sabiedrība ir saglabājusi muzeju, rūpīgi kopj teritoriju ap administrācijas ēku.”
– Jolanta, 32 gadus veca: “Mans vīrs strādā firmā “Uzvaralauks”. Sezonas laikā darba slodze ir ļoti liela, no gaismas līdz tumsai. Atalgojums salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem ir normāls. Mūsu bērns mācās Uzvaras vidusskolā un saņem brīvpusdienas, par tām samaksā vīra darbavieta. Tas ir liels atbalsts. Zinu, ka skolas audzēkņiem “Uzvaralauks” sagādāja atstarotājus.”
– Vilis, 52 gadus vecs: “Jau sen strādāju Bauskā, ļoti maz ko zinu par vietējo dzīvi. Nevaru spriest arī par “Uzvaralauks”.
