Šīs pankūkas (Kaiserschmarren) sākotnēji bija vienkāršs zemnieku ēdiens, kas vēlāk kļuva pazīstams pasaulē.
Šīs pankūkas (Kaiserschmarren) sākotnēji bija vienkāršs zemnieku ēdiens, kas vēlāk kļuva pazīstams pasaulē.
Sākumā tās gatavoja no rupji maltas prosas ar ūdeni vai pienu. Vēlāk mīklai pievienoja cukuru un rozīnes. Ar ķeizaru tām, izrādās, nav nekāda sakara. Nostāsts vēsta, ka reiz ķeizars medību laikā nomaldījies un, ceļu meklēdams, iegājis nomaļās mājās. Zemnieka sievai, ieraugot valdnieku, no rokām izkritusi panna, un pankūka sadrupusi. Toties kārums ieguvis cēlu nosaukumu. Tā rakstīts izdevumā “Eiropa. Gatavosim ar prieku”.
No glāzes miltu, sāls, četriem olu dzeltenumiem un glāzes piena pagatavo mīklu. Tajā iecilā četrus stingri saputotus olu baltumus, kam pievienotas divas ēdamkarotes pūdercukura.
Pannā uz lēnas uguns uzkarsē mazliet eļļas vai izkausē sviestu. Lej mīklu pirksta biezumā, pārkaisa rozīnes. Kad pankūkas apakša ir zeltaini brūna, to apgriež otrādi, cep no otras puses.
Kad pankūkas gatavas, tās ar divām dakšiņām sarausta gabalos, pārkaisa ar pūdercukuru, pasniedz karstas. Piederas arī brūkleņu ievārījums.
