Valsts varētu ietaupīt, ja pašvaldības ierobežotu vēlmi “izpļekarēt” naudu novadu un pilsētas svētku bezmaksas pasākumiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers.
Pirms gada pašvaldību kultūras centru, privātā sektora, nevalstisko organizāciju, Kultūras ministrijas (KM), Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) un Valsts drošības dienesta pārstāvji tikušies konferencē, un tajā izkristalizējušās vairākas problēmas, no kurām būtiskākā – pašvaldības nepareizi interpretē likuma normas attiecībā uz “kultūras procesu pieejamības” nodrošināšanu.
Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka vairāku pašvaldību vadītāji nepareizi izprot terminu “kultūras procesu pieejamība” un nesaprot, ka iegādāties, piemēram, kāda mākslinieka koncertu un pārdot biļetes uz šo pasākumu par dempinga cenu nozīmē graut nozari kopumā. Millers secināja, ka tas nozarei nodara tikpat lielu kaitējumu, kā rīkojot tā saucamos bezmaksas koncertus.
Viņš akcentēja, ka aktīvi tā saucamo bezmaksas pasākumu rīkotāji ir tās pašvaldības, kuras saņem finanšu līdzekļus no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, kas ir mehānisms, ar kura palīdzību valsts no valsts budžeta pārdala naudu starp pašvaldībām, lai nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji, neatkarīgi no tā, kurās pašvaldībās viņi dzīvo, varētu saņemt aptuveni vienlīdzīgus publiskos pakalpojumus.
“Šie pasākumi tiek subsidēti. Atsevišķu pašvaldību vēlme tērēt brīžiem pasakainas un astronomiskas summas pilsētu un novadu svētkiem, dažādiem bezmaksas pasākumiem ir vienkārši apbrīnojama,” teica Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs.
Viņš klāstīja, ka oktobrī notiks nākamā konference, kurā piekrituši piedalīties ne tikai nozares nevalstisko organizāciju, bet arī KM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Saeimas pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienība un Konkurences padome. Millers atzīmēja, ka patlaban nozares skatījumā ir tikai viens risinājums – pašvaldībām ir jāsāk ievērot Valsts pārvaldes iekārtas likums un ir jāpārstāj nodarboties ar komercdarbību, kas kropļo tirgu.
“Ja pašvaldības iedzīvotājiem piedāvā bezmaksas pasākumus, tad nākamais solis jau varētu būt, ka pašvaldībām tieši tādā pašā veidā jāpiedāvā iedzīvotājiem bez maksas maize, gaļa, piens, cukurs, šņabis un viss pārējais, kas vien cilvēkiem ir vajadzīgs. Respektīvi, jārada komunisms,” vērtēja Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs.
Viņš akcentēja, ka pašvaldības, izmantojot sev pieejamās priekšrocības, kādas nav privātajiem komersantiem, rada nevienlīdzīgu konkurenci. Millers skaidroja, ka pašvaldība vienmēr varēs nosegt jebkura koncerta zaudējumus, izmantojot budžeta līdzekļus, taču privātajiem pasākumu rīkotājiem šādu iespēju nav. Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka runa nav par aizliegumu pašvaldībām vispār kaut ko rīkot. Viņš klāstīja, ka pašvaldībām būtu jānodrošina bezmaksas kultūras procesu pieejamība valsts svētku dienās, bet tām ir jāatturas no tiešas iejaukšanās komercpasākumu nozarē, kas Latvijā sniedz pilnvērtīgu piedāvājumu, kamēr pašvaldības vienkārši pārkāpj likumu.
Taujāts, kā šo problēmu varētu novērst, Millers sacīja, ka ir jāveic noteiktas izmaiņas likumdošanā. Viņš norādīja, ka Konkurences padome jau vairākas reizes ir parādījusi, ka tā precīzi saredz nozares problēmas, un ir palīdzējusi risināt atsevišķus kliedzošus gadījumus, taču Latvijas Producentu savienība uzsver, ka ir vajadzīgas sistēmiskas pārmaiņas.
Viņaprāt, nepietiek ar aizrādījumu vienam otram kultūras namam, ka tas pārkāpj likumu, ir jābūt vienotai pieejai un sistēmai visā Latvijā. Millers atzīmēja, ka, pirmkārt, jānotiek diskusijai, otrkārt, jābūt izmaiņām likumdošanā, jo pēc Covid-19 pandēmijas situācija ar tā saucamajiem bezmaksas pasākumiem un pasākumiem ar klaji subsidētām biļešu cenām ir kļuvusi dramatiska, un privātajam sektoram kļūst arvien grūtāk godīgi un kvalitatīvi konkurēt.
Jautāts, vai Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants ir tik viegli interpretējams, Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs norādīja, ka talkā tiek ņemts Kultūras centru likums un likums Par pašvaldībām. Pašvaldībām kā autonomā funkcija ir norādīta kultūras procesu pieejamības nodrošināšana savā teritorijā, savukārt Kultūras centru likumā norādīts, ko tās drīkst rīkot, taču jāņem vērā, ka Valsts iekārtas likums tomēr ir prioritārāks.
“Būtībā pašvaldības izsaimnieko naudu, ilgtermiņā radot smagas sekas nozarei. Pašvaldības nodarbojas ar sev absolūti neraksturīgu funkciju, piemēram, Bauska vairākus gadus mēģināja rīkot festivālu “Bauska Taste”. Ar ko tas beidzās? Ar izsaimniekotiem pašvaldības līdzekļiem, skandālu un atlaistu kultūras centra direktoru,” sacīja Millers.
Viņš akcentēja, ka pašvaldībām ir jānodarbojas ar savu amatierkolektīvu pasākumu rīkošanu, tāpat tās var organizēt pasākumus valsts svētku dienās. Pēc Millera paustā, teju katru piektdienu, sestdienu un svētdienu var doties uz kādu Latvijas pilsētu un bez maksas noskatīties bagātīgu kultūras piedāvājumu.
“Tas ir apzināts ceļš, kā tiek grauta uzņēmējdarbība. Ja runājam par to, ka valstī ir jātaupa līdzekļi, tad, lūk, šeit ir pāris miljoni gadā, ko varam ietaupīt, ja pašvaldības beigtu “pļekarēt” naudu. Pašvaldībām šie bezmaksas pasākumi ir īstermiņa ieguvumi – lojalitāte savu vēlētāju acīs. Tā ir tikai un vienīgi politika,” teica Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs.
Viņš norādīja, ka būtu interesanti papētīt, cik daudz pilsētas svētku notika pirms vēlēšanām un kādi bija šo svētku budžeti, piemēram, Daugavpils svētki, kas notika no 29.maija līdz 1.jūnijam, izmaksas sasniegušas 600 000 eiro, savukārt Rīgas dzimšanas dienas mēnesis “Rīgas vasara” kopā izmaksāja ap 1,3 miljoniem eiro. Millers norādīja, ka vienlaikus kultūras projektu konkursos līdzfinansējums gadā visbiežāk ir daži desmiti tūkstošu, un tikai dažās pašvaldībās – 50 000 līdz 100 000 eiro gadā.
Attēlā – pēdējais festivāls “Bauska Taste” 2024. gadā. Foto: Kaspars Kalējs, “Bauskas Dzīves” arhīvs.
