Sandra Giptere-Ivanova
Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālajā struktūrvienībā piektdienas, 3. maija, pusdienlaikā pagalmā vējiņš plivināja baltus galdautus un kustināja pavasara ziedus vāzēs. Latvijas valsts karoga klātbūtne vēstīja par notikuma nozīmīgumu – Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadskārtu pieminot, tika svinēti Baltā galdauta svētki.
Saulainieši svinēšanu bija iecerējuši kā kopā būšanu arī ar apkārtnes kaimiņiem, lai atbalstītu cits citu, priecātos cits par citu.
Ivars Straņķis, lauksaimniecības tehnikas skolotājs, pie galda sēdēja kopā ar saviem audzēkņiem. Viņš sacīja: «Šī ir Latvijas diena, svinam to kopā. Šos svētkus svinēt jāiemācās ģimenē un arī skolā.»
Skaidrīte Jonase, direktores vietniece audzināšanas darbā, ievadot svētkus, sacīja, ka Baltā galdauta svētkiem šogad aprit astoņi gadi. Viņa norunāja Laimoņa Vāczemnieka dzejoļa fragmentu: «Mums ticis viszilākais ezers/ Un rudākais rudzu lauks,/ Visbaltākā bērzu birze,/ Vismelnākais rupjmaizes klaips./ Un tieši Latvijai ticis/ Vissvētākais debesu jums, /Jo savu skaistāko zemi /Dievs ir atdevis mums.»
Iveta Leitlante, struktūrvienības vadītāja, klātesošos uzrunāja ar vārdiem: «Ceru, ka pie balti klātiem galdiem jūs paturēsit prātā to, kāpēc mēs varam droši, mierīgi un laimīgi sēdēt pie tiem. Tas ir mūsu kopā būšanas laiks. Mēs dzīvojam laimīgā, skaistā zemē, kurā mācāmies cits citu cienīt un mīlēt. Savukārt audzēkņi, kas jau sasnieguši 18 gadu vecumu, tā pa īstam var sākt domāt par Latvijas nākotni. Jums novēlu saprast to, ka Latvijas valsts nevar pastāvēt tā vienkārši, ka mūsu atbildība un pilsoniskā līdzdalība ir ļoti svarīga. Tāpēc aicinu ne tikai svinēt 18. novembri, 4. maiju kā valsts svētkus, bet arī doties uz vēlēšanām. Novērtēsim to, kas mums dots, novērtēsim visu labo sevī un citos, pieņemsim sevi un citus kā līdzvērtīgus pilsoņus!»
Pēc tam skolas ansamblis dziedāja «Es apsedzu sav’ galdiņu», savukārt pirmsskolas izglītības iestādes «Mārpuķīte» mazuļi izpildīja dziesmu par Latviju, kas skaista visos gadalaikos. Teātra studijas «Savējie» jaunietes zilās kleitās uzstājās ar svinga deju. Tad atkal bērnudārza audzēkņi dziedāja par Rīgu, balto Rīgu, skolas ansamblis dziesmā centās noskaidrot, «kālabad(i) galdiņam līkas kājas nolīkušas». «Savējo» meitenes baltās kleitās uzdzirkstīja ar deju «Diamond», bet skolas deju kolektīvs izdancoja «Andžiņu», tad atkal «Savējie» uzstājās ar deju «Čerevički», kas, pēc vadītājas Lilitas Lauskinieces teiktā, «bija visgrūtākā deja – stāsts par ukraiņu meiteni, kas nopērk zābaciņus un iepatīkas puisim». Meitenes sarkanās kleitās dejā spēja parādīt ugunīgo temperamentu.
Svētku dalībnieki varēja baudīt arī fragmentu no «Skroderdienām Silmačos», skolas teātra pulciņš ar režisori L. Lauskinieci bija iestudējuši etīdes par bučošanos. Pirmā bilde jeb fragments «Tik lēti es vis tevis neatdošu» rādīja greizsirdības scēnas starp jaunu meitu un «veceni», otrā bilde bija stāsts par pervējamām zālēm jeb dekoratīvo kosmētiku, trešā aina vēstīja «Viņš tik vien man prātā stāv», ceturtā bilde – «Kupči vai precinieki», kad sieviete domā, ka runā par iespējamo precinieku, bet sajaukta sēta, tajā piedāvā tikai bulli…
Beigās vēl izskan kopā būšanas dziesma «Palaid puķīti pa dambi!». Un visi vēl var pakavēties sarunās pie cienasta.
Svētkos ieradušās bija arī Saulaines bibliotēkas aktīvākās lasītājas kopā ar vadītāju Anitu Malduti. Dāmas sacīja, ka sanākšana svētkos dod kopības izjūtu. Šajā reizē jābūt baltam galdautam un latviskiem ēdieniem, vērtē kundzes.
«Savai valstij vēlam mieru, izturību un stiprumu, mazāk birokrātijas, lai vieglāk dzīvot. Pašas sev – veselību, izturību un mīlestību. Gribas, lai arī turpmāk vienreiz mēnesī turpinātos tematiskie vakari ar Anitu. Pašlaik bibliotēkā ir izstāde «No vecmāmiņas pūralādes». Paldies Saulaines tehnikumam par svētkiem, labi, ka vietējos kaimiņus arī uzaicināja. Prieks, ka ir bērnudārza bērni, teātris, ka dzied, tā parāda, ko dara un izdarījuši,» sacīja vieses.
Reklāma