Bauskas novadā konstatēti vairāki makšķerēšanas pārkāpumi

Noslēdzoties makšķerēšanas liegumam no laivām, kanālos un caurtecēs, Valsts vides dienests (VVD) 1.maijā visā Latvijas teritorijā veica vairākus uzraudzības reidus, kopumā pārbaudot 392 makšķerniekus.

Vidzemē konsultēti divi rūpnieciskās zvejas veicēji, uzsāktas trīs administratīvā pārkāpuma lietvedības par makšķerēšanu bez licences, kā arī makšķerēšanu no tilta. Kurzemes un Zemgales reģionā konstatēti makšķernieki, kas nespēja uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, par pārkāpumu izteikts brīdinājums. Savukārt Latgalē uzsāktas trīs administratīvā pārkāpuma lietvedības par makšķerēšanas kartes neesamību un “mazizmēra” līdaku paturēšanu lomā. Tomēr kopumā pārkāpumi, kas atstātu būtisku ietekmi uz zivju resursiem, nav konstatēti, vēsta VVD.

VVD pārstāve Karīna Dvorjaņinova atklāja, ka Bauskas novadā, laika posmā no šī gada 1. aprīļa līdz 2. maijam, ir notikušas sešas zvejas un makšķerēšanas noteikumu ievērošanas pārbaudes. Galvenokārt inspicēti Lielupes un Mēmeles posmi, kur notiek licencētā makšķerēšana, bet apsekotas arī citas ūdenstilpes. Šo reidu laikā ir konstatēti seši makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi un uzsāktas administratīvā pārkāpuma lietvedības.

K. Dvorjaņinova precizē, ka vienā gadījumā fiksēta loma pārsniegšana, bet zivis bija atlaižamas, par šo pārkāpumu piemērots sods 70 eiro apmērā. Inspektori mūspusē pieķēruši kādu makšķernieku, kurš copējis bez makšķerēšanas kartes. Šajā gadījumā pārkāpējam bija jāšķiras no 30 eiro. Tikpat liela naudas summa bija jāsamaksā makšķerniekam, kurš pārsniedza makšķerēšanas rīku skaitu. Divi vimbu makšķernieki pieķerti makšķerējam neatļautajā laikā, par šādu pārkāpumu pienākas 30 eiro sods. Kāds cits copmanis nevarēja uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un makšķerēja ar trīs rīkiem. Viņam piemērots sods 50 eiro apmērā.

Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība iepriekš norādīja uz  kontroles trūkumu mūspuses ūdenstilpnēs. Agrāk Bauskas pusē bijuši vairāki inspektori, bet tagad viens uz lielu platību. “Kontroles praktiski nav nekādas, jo arī jāsaprot  tas,  ka šobrīd reģionā ir  tikai viens inspektors, kurš ir Jelgavā. Viņam aptuveni ir 300 km apsekojamā teritorija, tas nav reāli izdarāms,” pauda Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības vadītājs Māris Vaitekūns.

K. Dvorjaņinova paskaidro, ka sešas pārbaudes mēneša laikā ir vidējs rādītājs, ja ņem vērā, ka Lielupes posmu pārbaude norisinās visas dienas garumā. “Vienā reidā VVD inspektori cenšas apvienot vairākas ūdenstilpnes, kas atrodas konkrētajā reģionā. Piemēram, inspicē vienu Lielupes posmu un papildus Mēmeli. Turklāt inspektori strādā arī Jelgavas, Dobeles, un Tukuma novadā, papildus tiek veiktas arī iedzīvotāju iesniegto sūdzību pārbaudes,” skaidro K. Dvorjaņinova.

Komentējot inspekciju darbu, K. Dvorjaņinova atzīmē, ka Zemgales reģionā ir ieviests grupu darbs. “Inspektors nekad nedodas pārbaudēs viens, bet dodas vismaz divi vai dažkārt vairāki, vai arī tiek piesaistīti sabiedriskie vides inspektori. Jā, reģions ir liels, inspektoru maz, turklāt zvejas un makšķerēšanas noteikumu ievērošanas pārbaudes nav vienīgais viņu uzdevums. Jāpārbauda arī mazo HES darbība, kas prasa zināmu darba laika nogriezni. Zvejas uzraudzībā nereti palīdz arī iedzīvotāju ziņojumi, uz kuriem atsaucamies un pārbaudām iesūtīto informāciju,” teic K. Dvorjaņinova.

Viņa papildina, ka attiecībā uz licencēto makšķerēšanu, pašvaldībai vai biedrībai, kas to organizē, pašiem ir jāveic pasākumi, lai uzraudzītu licencētās makšķerēšanas posmus. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 799 “Licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtība” 8.7. apakšpunkts.

“Labās prakses piemērus nebūtu tālu jāmeklē – pieredzes apmaiņā var doties uz Kuldīgu un iepazīties ar pasākumiem, kādi tur tiek veikti nelikumību izskaušanai pie Ventas rumbas – video novērošana (dienas un nakts), pašvaldības policijas aktīvs darbs un sabiedrisko vides inspektoru iesaiste. Jebkurā laikā esam gatavi sniegt padomus gan par organizēšanu, gan arī pastāstot (izglītojot) par normatīvajiem aktiem personām, kuras iesaistās zivju resursu aizsardzībā. Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība droši var nominēt savus kandidātus uz sabiedrisko vides inspektoru eksāmeniem un atbalstīt VVD tās darbā. Nākamā atestācija ir šī gada septembrī,” pavēsta Ruslans Pečulis, VVD Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs.

Jāatgādina, ka 26. aprīlī stājas spēkā grozījumi Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos, mainot atsevišķām zivju sugām atļauto paturamā loma apjomu. Grozījumos arī papildināts zemūdens medībām pieejamo ūdeņu saraksts un to ūdeņu saraksts, kuros noteikts lašveidīgo zivju ieguves rudens liegums. Tāpat pašvaldībām dotas tiesības papildus noteikt ūdeņus, kuros drīkst iegūt invazīvos vēžus.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece Inese Bārtule norādīja, ka jaunā Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu redakcija tapusi trīs gadus, līdz visi iesaistītie beigās bija vienisprātis par grozījumiem. Viens no tiem ir loma apjoma izmaiņas – skaitā vai kilogramos. Mencai mainīts loma skaits no 10 uz piecām. Pamatojums saņemts no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR”, jo mencu krājums jūrā ir sliktā stāvoklī un tā aizsardzībai makšķerēšanā un zemūdens medībās loms būtu jāsamazina.

Sugas aizsardzības nolūkos izlemts samazināt arī zušu ieguvi. Kādreiz varēja paturēt trīs gabalus, savukārt tagad atļauts tikai viens, izņemot atsevišķus ezerus, no kuriem zušiem nav iespējama brīva lejupmigrācija uz jūru.

Par divām plēsīgo zivju sugām – zandartiem un līdakām – sākotnēji tika spriests, ka vajadzētu samazināt lomu uz trijām zivīm. Sarunu gaitā vienojās, ka būtiski ir aizsargāt lielās zivis, kuras ir vaislas zivis un var sniegt vislielāko devumu zivju resursu papildināšanai.

Beidzamajos gados attīstoties tehnoloģijām, daudzi makšķernieki izmanto eholotes un mērķtiecīgi izņem lielās trofejzivis. Tāpēc paredzēts, ka piecas zivis lomā var būt, taču var paturēt tikai vienu zivi, kura garāka par 75 centimetriem.

Ja lomā ir šāda zivs, tad pārējiem četriem zandartiem jābūt garumā no 45 līdz 75 centimetriem, bet četrām līdakām – no 50 līdz 75 centimetriem.

Ir arī labas ziņas, jo loms palielināts vimbām. Iepriekš bija atļautas piecas zivis, tagad – septiņas. To ierosināja makšķernieki, norādot, ka vimbu resurss Latvijas ūdeņos ir labs.

Jaunā redakcijā izstrādāts 3. pielikums, kurā ietvertas upes un ezeru daļas, kur noteikti aizlieguma periodi. Pārsvarā tie ir lašveidīgo zivju ieguves rudens liegumi.

Plašas diskusijas bijušas par zemūdens medībām pieejamo ūdeņu sarakstu, kas tika pilnveidots. Sarakstu iesniedza makšķernieki, tālāk viedokli prasīja pašvaldībām, kuru teritorijās atrodas šīs ūdenstilpes, un Dabas aizsardzības pārvaldei. Iepriekš tās bija 55 ūdenstilpes, tagad sarakstā iekļautas 79. Noteikts arī tas, kurās ūdenstilpēs un kādu invazīvo sugu vēžus atļauts iegūt.