
Šomēnes Bauskas novada domes deputāti lemj par pašvaldības izglītības iestāžu vadītāju mēneša darba algas likmes noteikšanu. Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē par piemaksu kritērijiem raisījās diskusija.
Komitejas sēdē, kas notika 10. septembrī, par lēmumprojektu informēja Izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina. Deputātus pēc viņas ziņojuma uztrauca divi jautājumi – kādi ir piemaksu vērtēšanas kritēriji un cik pamatota ir dažu piemaksu piešķiršana. Interesanti, ka diskusijā izskanēja, ka pašvērtējumi, ar kuru rakstīšanu pēdējā laikā Bauskas novada pašvaldībā ļoti aizrāvās, nav labākais kritērijs darba kvalitātes noteikšanai.
Deputāts Mārtiņš Cimermanis norādīja, ka direktoru atalgojums samazinās, ja bērnu skaits samazinās. «Tas ir tāds sods direktoriem, ja bērnu skaits skolā samazinās? Taisām lielos rūpniecības kombinātus, kur viss notiks – jo lielāka «rūpnīca», jo lielāks bērnu skaits, jo labāk? Uz bērnu skaita samazināšanu samazināt algu? Jau ir inflācija un mēs samazinām algas,» sašutis bija deputāts.
Atbildot B. Šumina norādīja, ka direktoru atalgojums mainās pēc Ministru kabineta noteikumiem atkarībā no bērnu skaita. Savukārt pašvaldības piemaksas veidojas no citiem kritērijiem, kas ir direktora pašvērtējums, komisijas vērtējums, kā arī citas piemaksas.
«Tabulā var redzēt, ka alga, kas nav piemaksa, ir noteikta pēc Ministru kabineta noteikumiem un to nosaka skolēnu skaits. Tad nāk piemaksas par integrāciju. Arī par to, ja skolai ir vairākas mācību vietas, kādā attālumā tās atrodas, un direktoru vērtējums. Tam paši deputāti apstiprinājām kritērijus, kā tas tiek vērtēts. Šogad tas bija izvērstāk, sarežģītāk, punktuālāk,» pauda deputāts Raitis Ābelnieks.
Turpinājumā R. Ābelnieks norādīja, ka mainīti direktoru vērtēšanas kritēriji. «Iepriekšējās sistēmas lielākā nepilnība bija tā, ka direktora pašvērtējums bija 50 procentu vērtībā un 50 procenti komisijas vērtējums. Daži direktori salika sev visaugstāko vērtējumu, bet komisijas vērtējumā tā nebija. Savukārt direktori, kurus komisija vērtēja augstāk, paši sev salika zemāku punktu skaitu un rezultātā labākajiem direktoriem nebija augstākās piemaksas. Tāpēc tagad ir stipri diferencēta novērtēšanas sistēma. Direktoriem bija iespēja iepazīties un to pārsūdzēt. Bija arī viena pārsūdzība,» informēja R. Ābelnieks.
Atbildot M. Cimermanis norādīja, ka vajadzētu vēl papildu kritērijus – cik audzēkņu turpina mācības pēc pamatskolas un vidusskolas un kāds ir attālums no novada centra. «Zinu konkrētas ģimenes, kas aizgāja prom no Brunavas pagasta, jo Mežgaļu skolu aizvēra. Pārvācās tuvāk uz Bausku, jo izvadāt 20 kilometrus pa bezceļu bērnus bija neiespējami,» tā M. Cimermanis. Deputāte un Iecavas vidusskolas direktore Solveiga Lineja norādīja, ka par audzēkņu tālākajām gaitām viņi informē Izglītības nodaļu un tādus datus var izmantot.
Deputāts J. Kovals pauda viedokli, ka deputātiem bija iespēja iepazīties ar skolu darbību klātienē skolu apsekošanas laikā, aicinot 12. septembrī deputātus pievienoties skolu apsekošanai Vecumnieku apvienībā. «Tas varētu skatu plašāk pavērst. Pašlaik diskusijas ir vairāk popularitātes celšana,» pauda J. Kovals.
Deputāts Bruno Bahs interesējās par kritēriju «Ukrainas bērnu veiksmīga integrācija mācību procesā». «Nelīdzvērtīguma sajūta. Ja vietējā kopienā nav ukraiņu bērns, tad to piemaksu nesaņem. Un pasaulē notiek karadarbība arī citur, tajā pašā Palestīnā un Gazā. Jāņem vērā arī citi reģioni, kur notiek karadarbība, un jābūt bonusiem arī par šiem reģioniem, nevis tikai Ukrainas bērniem,» norādīja. B. Bahs.
«Par to bija lielas debates komisijas darba laikā. Lēmām, ka ir jāiekļauj, jo, lai organizētu darbu šiem izglītojamajiem, ir nepieciešama direktora iesaiste darba organizēšanā. Tas ir pateicības žests, ka uzņem šos bērnus un izglītības iestāde veic papildu pienākumus izglītošanā un iekļaušanā,» pauda B. Šumina. «Mēs runājam par bonusu sistēmu – ja šis izglītojamais ir un ir jāintegrē, tad tas ir papildu pienākums, kas prasa no skolas kolektīva aktīvāku piesaisti, un par to ir bonuss. Tur nav nekādas diskriminācijas,» norādīja Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs.
«Bonusu sistēma liekas saprotama un loģiska. Ja ir papildu darbs un papildu pienākumi, tad šo darbu arī attiecīgi novērtē,» pauda J. Kovals. Balsojumā seši deputāti bija par lēmumprojektu, viens balsoja pret.