Nesen publicētas OECD pētījumms par izglītību rāda satraucošu ainu. Statistika rāda, ka Latvijā kavējumu apjoms ir milzīgs un to skaits pieaug. Piemēram, ceturto klašu skolēnu kavējumi no 2019. līdz 2023. gadam palielinājušies par 7%. Kā biežākos iemeslus kavējuma attaisnošanai vecāki min slimību, ģimenes apstākļus vai ceļojumus. Ja kavējuma iemesls norādīts kā ģimenes apstākļi, vecākiem nav jāpamato kādi tie ir, līdz ar to arī šis attaisnojums nereti sevī slēpj izklaides. Turklāt vairāki tūkstoši bērnu vispār bez attaisnojuma kavē vairāk nekā 20 stundas ik semestri, ziņo portāls www.1188.lv.
Kas pamudina vecākus plānot ceļojumu mācību laikā? Daļa vecāku izvēlas doties braucienā, kad pieejamas lētākas aviobiļetes. Visbiežāk tas notiek nedēļu pirms brīvlaika, tātad laikā, kad ir visintensīvākās mācības un visvairāk pārbaudes darbu. Ir gadījumi, kad pēc vairāku nedēļu ceļojuma vecāki pieprasa, lai skolotāji īsā laikā palīdz bērnam atgūt iekavēto, kas praktiski ir teju neiespējami.
Taču ne vienmēr vecāki ir godīgi. Mēdz gadīties, ka skolēns atgriežas no “slimības” ar skaistu iedegumu. Normatīvi nosaka, ka skolas pašas lemj, kādus kavējumus attaisnot, tomēr ilgstoši ceļojumi lielākoties tiek uzskatīti par neatbilstošu iemeslu, tāpēc arvien vairāk skolu par šiem jautājumiem runā un informē bērnu vecākus.
Iecavas vidusskolas direktore Solveiga Lineja atzīst, ka šī problēma ir aktuāla jebkurai skolai. “Procentuāli grūti pateikt, cik daudz šādu kavējumu ir. Tā nav lielākā daļa, bet kopumā to ir diezgan daudz. Katrā vecāku sapulcē mēģinām vecākiem skaidrot, ka ikviena kavētā stunda atstāj ietekmi uz mācību vielas apguvi un uz vērtējumu.
Kamēr valstiski tas nav ierobežots, mēs nevaram neko aizliegt. Skolā ir izstrādāta kārtība, kā to dara. Vecāki raksta iesniegumu, ka uzņemas atbildību par to, ka mācību vielu skolēns apgūs patstāvīgi un nokārtos visus pārbaudes darbus – nedrīkst būt neuzrakstīti darbi. Ir apzinīgi bērni, kas visu vielu apgūst, pat grāmatas ņem līdzi. Taču ir tādi, kas atnāk kā balta lapa un nav neko mācījušies. Vienotas valstiskas regulas nav – varam tikai ieteikt, stāstīt,” norāda S. Lineja.
Viņa pastāsta, ka iemesli braucieniem ir dažādi. “Ziemā bieži brauc slēpot uz kalniem, jo pie mums pēdējos gados nav sniega. Rudeņi Latvijā ir drēgni un lietaini, ārzemēs ir siltāks – brauc uz siltajām zemēm baudīt sauli. Parasti ģimenes dodas ceļojumā uz vienu vai divām nedēļām, bija pat gadījums, kad aizceļoja uz veselu mēnesi. Cenšamies atgādināt, ka ceļošanu var plānot skolēnu brīvlaikos, lai dienas divas varbūt kavētu, bet vecāki skatās, kad var dabūt atvaļinājumu darbavietās.
Zinu, ka Lielbritānijā nedrīkst tā braukāt apkārt. Ja ir valsts skola – jāmaksā soda nauda par kavējumiem, jo mācību programmu pilnvērtīgi neapgūst.
Nevar jau teikt, ka tas ir ļoti slikti. Ir jāzina bērnu centība, apņemšanās skala – vai spēs izdarīt visu skolā prasīto. Tā ir runga ar diviem galiem – pavadīt laiku kopā ar ģimeni ir labi, bet skola arī ir svarīga,” pauž S. Lineja.
Savs viedoklis ir arī vecākiem. “Katru gadu, sākoties mācību gadam, skolas vadība un klašu audzinātāji Bauskas Valsts ģimnāzijā lūdz nekavēt stundas ceļojumu dēļ, taču, ja to dara, jāraksta iesniegums, norādot galamērķi un laika periodu, kam pielikumā veidlapa. Ar šo veidlapu skolēns dodas pie mācību priekšmetu pedagogiem, kuri apstiprina braucienu ar savu parakstu un norāda mācību tēmas, kas jāapgūst patstāvīgi. Ja ceļojuma laikā iekrīt pārbaudes darbs, tas ir jākārto pēc atgriešanās. Tiesa, pedagogi var arī nepiekrist skolas kavēšanai, tomēr mums tā nav gadījies,” stāsta skolēna mamma Agnese Junkure.
Viņa atklāja, ka ģimenes ar bērniem izvēlas ceļot neilgi pēc mācību gada sākšanas, jo rudens ir ceļojumu laiks un galamērķa izvēlē liela nozīme ir cenai – vecāki izvēlas izdevīgāko iespēju, kas ir jāsaskaņo arī ar pašu darba grafikiem, jo ne visi var doties atvaļinājumā skolas brīvlaikā. “Arī tūroperatori zina, ka lielākais ceļojumu pieprasījums ir tieši skolēnu brīvlaikā – tad cenas dubultojas, līdz ar to priekšroka ir ceļošanai skolas laikā. Ceļošana mums nav par skolas kavēšanu, bet gan par kopābūšanu, pozitīvām emocijām un jaunu pieredzi, apskatot pasauli,” tā A. Junkure.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzskata, ka lielais kavējumu skaits jāmazina, ieviešot stingrākas prasības attaisnošanai un palielinot vecāku atbildību. Jo vairāk skolēns kavē mācību stundas, jo zemāka kļūst viņa motivācija. Tas ietekmē spēju nokārtot centralizētos eksāmenus, tādēļ daļa meklē veidus, kā iegūt atbrīvojumu no pārbaudījuma.
“Pašlaik kopā ar Veselības ministriju meklē risinājumu šai problēmai sadarbībā ar ģimenes ārstiem, kuri gan aicina palielināt dienu skaita, kurās prombūtni no skolas var attaisnot vecāki. Tas var radīt negatīvas sekas un palielināt ceļojumos kavētās stundas, īpaši ziemā.
Stingrākus noteikumus par kavējumu attaisnošanu nevarēs ieviest ātri, iesaistīto loks ir ļoti plašs – skolas, skolēni, pedagogi, ģimenes ārsti un vecāki. Jāvirzās uz pieeju, ka nevar attaisnot nepiedalīšanos eksāmenos, jo tā ir negodīga attieksme pret tiem jauniešiem, kas nav spējuši sarunāt attaisnojumu.
Mūsu kopējā interese ir veidot tādus nosacījumus, kas ļoti skaidri pasaka – primāri ir jāmācās. Latvijā ir pietiekami gari brīvlaiki, kad var plānot ceļojumus un atpūsties, bet mācību laikā jābūt gataviem mācīties,” tā D. Melbārde.
