Codes pagastā, maģistrāles A-7 malā, daudzi garāmbraucēji pamanījuši pašlaik laukā stāvošus lopus – govis, arī teļus.
Codes pagastā, maģistrāles A-7 malā, daudzi garāmbraucēji pamanījuši pašlaik laukā stāvošus lopus – govis, arī teļus. Par to laikrakstam ziņoja vairāki lasītāji, daži pat paužot kategorisku spriedumu – pārtraukt lopu spīdzināšanu.
Pirms došanās uz Codes pagasta “Tauriņiem” pie Artūra Rudzīša “Bauskas Dzīve” sazinājās ar Pārtikas un veterinārā dienesta Bauskas pārvaldes vadītāju Jāni Biti. Viņš paskaidroja, ka ziemas sākumā saimniecībā veikta apsekošana. Dzīvnieki ir aprūpēti, pietiekami baroti, labturības noteikumu pārkāpumi nav konstatēti. Lopiem brīvi pieejama barība, ir iespēja patverties aizvējā. Turklāt tās nav slaucamas, bet gan zīdītājgovis, pienu no viņām izzīž klātesošie teļi. Dzīvnieki savvaļā mīt visu gadu, tādējādi tiem ir iespēja pierast pie klimata pārmaiņām.
“Tad jau labāk lai lopi tiek turēti šādos apstākļos, nekā viena pārcentīga saimniece ieliek govi 15 kvadrātmetru kūtī, nopako visus logus un durvis, un lopiņš smok šādā bezgaisa telpā,” secinājumos kategorisks bija J. Bite. Viņš vēl paskaidroja, ka A. Rudzīša govīm nebūtu bīstams līdz pat 35 grādu sals. Tikai tad lopiņiem nāktos nodrošināt dzirdināšanu ar siltu ūdeni.
“Tauriņu” saimnieks par laikraksta korespondentu ierašanos diez ko izbrīnīts nebija. “Noteikti kāds par mani pasūdzējās. Bet ko lai citu daru, kur lai lopus turu? Kūts sabrukusi, naudas jaunas uzcelšanai nav,” sūrojās A. Rudzītis. Saimnieks paskaidroja, ka govīm regulāri pērk salmus, sienu, parādīja mucas, kurās glabājas spēkbarība. No rudens ragaines piebarotas ar bietēm, nu tās izbeigušās. Vairāk nekā 20 govju, arī teļi stāv ārā starp salmu ķīpām, daži atrodas novietnē. Protams, celtnes ir nožēlojamā paskatā, bet savu tiesu aizvēja tās lopiņiem sniedz.
“Abi ar sievu esam pensijā, mums jau citi ir teikuši, lai neplēšamies ar lopiem. Bet vajadzību tik daudz, ar pensiju nepietiek, tāpēc arī te, lūk, mokos,” stāstīja saimnieks. A. Rudzītis korespondentiem paguva pasūdzēties par netaisnību, ko piedzīvojis no vietējās pašvaldības. Viņaprāt, negodīti esot notikusi mājas apkārtnē esošās zemes privatizācija. Codes pagasta zemes pārraugs Uldis Kaņeps skaidro, ka zeme ap māju jaunajiem īpašniekiem noformēta likumīgi. Savulaik A. Rudzītis bija pieprasījis daļu “Tauriņu” zemes, to arī dabūjis, apmēram septiņus hektārus.
Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Agris Veide no Vecumnieku pagasta arī uzskata, ka gaļas šķirnes govju turēšana laukā nav nekas slikts. Šīm ragainēm zem spalvām ir īpaša dūnu kārta, kas ļauj pārciest aukstumu. Galvenais, lai būtu aizvējš un nojume, kur patverties lietus laikā. “Manā saimniecībā ir ap 80 govju, ir kūts, pie tās aploks. Visu ziemu govis labprātāk uzturas šajā aplokā, nevis iet kūtī,” skaidro A. Veide.
