Divas dienas Bauska bija Latvijas «fizikas galvaspilsēta», pulcējot skolotājus, zinātniekus un augstskolu pasniedzējus, jo Bauskas Valsts ģimnāzijā notika Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas 27. konference.
Konference, kas notika 10. un 11. oktobrī, pulcēja kopā apmēram 130 aktīvākos un inovatīvākos Latvijas fizikas skolotājus, kā arī zinātniekus, pētniekus un metodiķus, lai dalītos pieredzē, apspriestu aktuālos izaicinājumus un rastu risinājumus.
Bauskas Valsts ģimnāzijas vestibilu piektdienā piepildīja ne tikai fizikas skolotāji, bet arī dažādu materiālu un nodarbību piedāvātāji, ar kuru materiāliem varēja iepazīties gan skolēni, gan pedagogi.
Viens no viesu sagaidītājiem bija Bauskas Valsts ģimnāzijas pedagogs Dmitrijs Jemeļjanovs. «Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas ikgadējā konference katru gadu notiek citā pilsētā. Asociācijas vadītāja mani pagājušajā gadā uzrunāja, kad Ogrē bija konference, un tā sanāca, ka šogad pasākums notiek pie mums. Daudz darbnīcu – mēs iegūsim ļoti daudz darba uzlabošanai stundās,» atklāja pedagogs.
Viņš pastāstīja, ka Fizikas skolotāju asociācija palīdz skolotājiem ar informāciju par projektiem, par fizikas mācīšanas metodēm, kursiem un semināriem. Asociācija sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti un CERN (Eiropas kodolpētījumu organizācija) Ženēvā. «CERN biju arī pirms dažiem gadiem. Bija ļoti vērtīgi. Reizē asociācija pārstāv visus fizikas skolotājus un mūsu intereses. Dažās sarunās aicina ne tikai Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, bet arī asociāciju,» tā D. Jemeļjanovs.
Oficiālajā atklāšanā sanākušos uzrunāja Inita Nagņibeda, Bauskas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece: «Mums ir gods un lepnums uzņemt jūs Zemgales sirdī Bauskā. Lasot programmu pamanīju, ka jums kā fizikas jomas pārstāvjiem, ir arī tāds dvēseliskums, radošums iekšā, jo darbnīcām ir dažādi nosaukumi – jūs meklēsiet fizikas dvēseles, astronomijā zvaigznēs skatīsities. Tas nozīmē, ka fiziķi var barot ne tikai cilvēku prātus, bet arī cilvēku dvēseles,» pauda I. Nagņibeda. Viņa atzina, ka izglītības iestādes vadība novērtē savas skolas fizikas skolotāju Dmitrija Jemeļjanova, Kārļa Lazdovska un Maijas Kāles darbu.
Uzrunu teica Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas domes priekšsēdētāja Ludmila Belogrudova. Viņa norādīja, ka Bauskas Valsts ģimnāzijā fizikas skolotājiem ir novērtējoša un atbalstoša administrācija, kas viņus iedvesmo. «Šajā nedēļas nogalē mums ir fizikas skolotāju svētki. Svētkos cilvēki dara nevis to, ko pienākas, bet to, ko vēlas darīt. Un ko vēlas darīt fizikas skolotāji – risināt fizikas uzdevumus un vairāk uzzināt par fiziku? Tādas iespējas jums šodien būs!»
Konferencē piedalījās Valsts izglītības attīstības aģentūras pārstāvji, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, augstskolu pārstāvji, kā arī nozares un fizikas izglītības sponsori. Divas dienas notika vispārējas lekcijas un vairāk nekā 20 dažādas darbnīcas un nodarbības.
Smadzenes kabatā
PAR TO, kāda ir mūsdienu fizikas skolotāja ikdiena mākslīgā intelekta laikmetā, kurš, kā atzīmēja pats stāstnieks, nemaz nav intelekts, ar savām pārdomām lekcijā «Dvēseles meklējumi pasaulē ar mākslīgo intelektu» dalījās Rīgas 1. ģimnāzijas fizikas skolotājs ĢIRTS ZĀĢERIS.
Jāatzīmē, ka tieši fiziķu paveiktais un izpētītais savulaik ļāva radīt mūsdienu datorus un ietekmēja arī mākslīgā intelekta izveidi. Pārdomas bija par to, kā šo panākumu pārvērst skolēnu palīgā, nevis problēmā.
Esam pašā sākumā
Ģ. Zāģeris iepazīstināja ar to, kāda ir mākslīgo interneta programmu noslogojuma statistika maijā un pēc tam vasaras mēnešos, kur grafikā uzreiz bija redzams, ka kritums ir ievērojams – vasarā aktivitāte ir apmēram ceturtdaļa atšķirībā no tā, kāda tā ir mācību mēnešos. Tas iezīmē, kuras personas un kam izmanto šīs programmas. Viņš norādīja, ka statistiski skolēni jau no septītās klases izmanto mākslīgā intelekta programmas apmēram tikpat bieži, cik 12. klases skolēni, un vidēji to izmanto apmēram trīs ceturtdaļas skolēnu. «Ja paskatīsimies, kuriem mācību priekšmetiem izmanto, tad tā ir matemātika un dabas zinātnes. Un mēs vēl esam mākslīgā intelekta izmantošanas pašā sākumā. Jautājums ir, ko mēs ar to darām,» norādīja Ģ. Zāģeris.
Viņš uzsvēra, ka no vienas puses mākslīgais intelekts ir iespēja strādāt ar 25 bērniem klasē individuāli ar katru. «Kādreiz teica, ka jāmācās skaitīt, jo kalkulatoru kabatā visur līdzi nenēsāsi. Tagad ir jāsaprot, ka mākslīgais intelekts jeb vēl vienas smadzenes ir tagad katram kabatā. Nepieciešams domāt par tā korektu lietojumu, lai tas ir atbalsts mācībās. Kam var paprasīt jebkuru jautājumu un izmantot to diskusijā. Ja skolēnam šādi palīdz saprast mācību tēmu un viņam nav jāgaida skolotājs, tad tas ir ieguvums. Tas ir darbarīks, kas palīdz mācībās,» saka pedagogs.
Lai nepiekrāptu
Viena no galvenajām problēmām – tas nav intelekts, kurš visu spēj izvērtēt, bet gan programmatūra, kas mēģina uzminēt ticamāko tekstu atbildē uz to, kas ir pajautāts. Tas nozīmē, ka atbildes var nebūt korektas. «Pastāv risks, ka skolēnu maldina. Katru dienu, kad es dodu skolēniem kādu uzdevumu, man ir jāspēj pateikt, kāpēc viņam tas ir aktuāli. Tas, ko es saku – lai viņus nepiekrāptu,» pauž skolotājs. Vēl viens risks – kad šo iespēju iegūt zināšanas izmanto automātiski un regulāri, tā atdodot savu domāšanas procesu kāda instrumenta pārziņā.
Viņš izdalīja trīs ieguvumus un trīs mīnusus, izmantojot mākslīgo intelektu. Ieguvumi ir personalizēta mācīšanās, palielināta iesaiste mācību procesā, labāka piekļuve dažādiem mācību resursiem. Mīnusi – mākslīgā intelekta «precizitāte», pārāk liela skolēnu paļaušanās uz mākslīgo intelektu un kritiskās domāšanas prasmju erozija.
«Pasaulē nav ne konkrētu materiālu, ne mācību grāmatu, ne vadlīniju, kā uz to reaģēt, kā to labāk darīt. Mēs esam vienīgie, kas var uz vietas stundās izlemt, kā tad tas būs,» norādīja Ģ. Zāģeris.
