Pie Saeimas protestā pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas trešdienas vakarā bija pulcējušies aptuveni 5000 iedzīvotāju, un šis bijis viens no pēdējos gados daudzskaitlīgākajiem iedzīvotāju protestiem, aģentūrai LETA apliecināja Valsts policijā.
Protests bija pret Saeimas lēmumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, kas pieņemts pirmajā lasījumā. Turklāt Saeima jau šodien, 30.oktobrī, otrajā, galīgajā lasījumā lems par likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.
Kā novēroja aģentūra LETA, pikets 29.oktobrī sākās plkst. 18, bet īsi pēc plkst. 19 tā dalībnieki sāka izklīst. LETA novērojumi liecina, ka pikets norisinājās bez starpgadījumiem.
Sanākušie ar plakātiem aicināja “beigt piesegt sitējus” un neizstāties no Stambulas konvencijas.
Sanākušie rokās turēja Latvijas un Eiropas Savienības karogus. Tāpat pie Saeimas plīvoja LGBT+ kopienas karogi.
Piketa dalībnieki, kuri pārsvarā bija gados jaunāki, norādīja, ka “populistu viedoklis nav tautas patiesība”. Piketa dalībnieki līdzi bija ņēmuši arī savus bērnus un mājdzīvniekus.
Protesta dalībnieki rībināja bungas, izkliedza saukļus un svilpa, aicinot politiķus pārdomāt. Tāpat protesta dalībnieki vaicāja, vai ar šādu soli atbalstam Krieviju.
Protestējošie izkliedza, piemēram, “Lobējot Krieviju, neaizstāvam Latviju”, “Konvencijai – jā, tumsonībai – nē”, “Likumprojekts ļauns, kis, kis kauns”, “Šodienas lēmumi, rītdienas zilumi”. Sanākušie izmantoja arī telefona zibspuldzes un citus apgaismes rīkus.
Starplaikos starp saukļu izkliegšanu protesta dalībnieki izmantoja arī pūšamos instrumentus un citas troksni radošas lietas, kā arī dziedāja.
Notiekošo uzraudzīja krietns skaits likumsargu. Arī Vecrīgā bija vērojams lielāks likumsargu skaits nekā ierasts.
Piketa dalībnieki norādīja, ka daudzas Eiropas Savienības valstis aicinājušas Latvijas parlamentāriešus pārdomāt un no Stambulas konvencijas neizstāties.
Saeima pirmajā lasījumā ar 52 balsīm atbalstījusi likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no konvencijas. Rītdien gaidāms Saeimas balsojums otrajā, galīgajā lasījumā.
Kā norāda centrā “Marta”, šāds balsojums izraisījis sašutumu daļā sabiedrības, jo tas “apdraud līdzšinējo progresu cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jomā”.
Centrā “Marta” uzsver, ka Saeima atbalstīja arī deklarāciju “par vardarbības nepieļaušanu”, kas, organizācijas ieskatā, tiek pasniegta kā alternatīva konvencijai.
“Šāda deklarācija neaizvieto starptautiski atzītu mehānismu, kas nodrošina reālu uzraudzību, atbildību un starptautisku atbalstu vardarbības novēršanā. Tā rada tikai šķietamu risinājumu, kamēr faktiski tiek vājināta aizsardzība pret vardarbību un mazināta Latvijas ticamība starptautiskā līmenī,” akcentē centrā “Marta”.
Organizācija uzskata, ka izstāšanās no Stambulas konvencijas nozīmētu atkāpšanos no demokrātijas un cilvēktiesību principiem. Centrs “Marta” norāda, ka tas sūta bīstamu signālu, ka valsts ir gatava pievērt acis uz vardarbību un nevienlīdzību.
“Šī iniciatīva tiek izmantota arī kā politisks instruments, lai vērstos pret transpersonām un citām neaizsargātām sabiedrības grupām, radot maldīgu priekšstatu, ka viņu tiesības apdraud sabiedrību. Patiesībā tieši šo grupu iekļaušana un aizsardzība stiprina demokrātiju un kopējo drošību,” atzīmē centrā “Marta”.
Centrs “Marta” aicina Saeimu otrajā lasījumā noraidīt likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas un apliecināt, ka Latvija paliek uzticīga demokrātijai, dzimumu līdztiesībai un cilvēktiesībām.
Centrs “Marta” ir sabiedriska organizācija, kas kopš 2001. gada iestājas par dzimumu līdztiesību, sieviešu un bērnu aizsardzību pret vardarbību, kā arī sniedz juridisku, psiholoģisku un sociālu palīdzību vardarbībā cietušām personām. Ik gadu centrs palīdz vairāk nekā 800 sievietēm un jauniešiem, vienlaikus aktīvi piedaloties politikas veidošanā, izglītojošās kampaņās un sabiedrības izpratnes veicināšanā par cilvēktiesībām un drošību.
Kā ziņots, 23. oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība, “Apvienotais saraksts” un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošie ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” un “Progresīvie”.
Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet “Jaunās vienotības” un “Progresīvo” deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.
Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.
Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no “Progresīvo” un “Jaunās vienotības” frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.
Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza LPV. Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
Foto: “Latvijas Avīze”, avots – lasi.lv
