Pērn prostatas vēža profilaktisko pārbaudi jeb skrīningu veica 74% mērķa grupas vīriešu, savukārt šī gada pirmajos sešos mēnešos 46% jeb 68 073 vīrieši, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.
Tā kā novembrī tiek pievērsta uzmanība vīriešu fiziskajai un garīgajai veselībai, kā arī veicināta izpratne par profilaktisko pārbaužu nozīmīgumu, NVD atgādina par valsts apmaksāta skrīninga pieejamību, kas paredz specifisku asins analīžu veikšanu.
Regulāri veicot skrīningu, iespējams pārliecināties par to, ka ar veselību viss ir kārtībā, savukārt gadījumā, ja tiek pamanītas kādas nelabvēlīgas izmaiņas, iespējams sākt savlaicīgu ārstēšanu, kas sniedz labākus izveseļošanās rezultātus, skaidro NVD.
Prostatas skrīningu ieteicams veikt reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem. Ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam, tad profilaktisko pārbaudi jāveic arī vecumā no 45 līdz 50 gadiem.
Lai veiktu pārbaudi, jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi, kurā tiks izsniegts nosūtījums uz laboratoriju prostatas specifiskā antigēna (PSA) noteikšanai.
NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa skaidro, ka skrīnings ir laika pārbaudīts, efektīvs veids, lai savlaicīgi pamanītu izmaiņas un neielaistu slimību. Priekšdziedzera pārbaude nozīmē tikai divus soļus – pieteikšanos ģimenes ārsta praksē, lai saņemtu nosūtījumu, un došanos uz laboratoriju asins analīžu veikšanai.
Vizīte pie ģimenes ārsta prostatas profilakses veikšanai, kā arī asins parauga ņemšana un tā laboratoriskā izmeklēšana tiek pilnībā apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem.
NVD uzsver, ka prostatas vēzis ir starp visbiežāk atklātajiem ļaundabīgajiem audzējiem vīriešiem Latvijā. Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes. Skrīninga vecuma grupas, kurās ir paaugstināts saslimšanas risks, ir noteiktas, balstoties uz ārstu profesionālo asociāciju un Eiropas Komisijas vadlīnijām.
