
Opozīcijas partija Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, aicinot risināt jautājumu par uzkrāto darba un tam pielīdzināto periodu noteikšanu mātēm, kuras no 1991. līdz 1995. gadam audzināja bērnus līdz astoņu gadu vecumam.
NA rosina noteikt, ka attiecībā uz bērnu audzināšanas laiku atbilstoši likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumos noteiktajam, līdz 1991. gada 1. janvārim laiku, kad māte audzinājusi bērnu līdz astoņu gadu vecumam, ieskaita apdrošināšanas stāžā neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanas.
Paredzams, ka izmaiņu rezultātā palielināsies valsts budžeta izdevumi – 2026. gadā par 3,1 miljonu eiro, 2027. gadā par 8,8 miljoniem eiro un 2028. gadā par 12,7 miljoniem eiro. Finansējumu plānots nodrošināt, attiecīgi samazinot pensiju speciālā budžeta pārpalikumu.
NA skaidro, ka no 1991. gada 1. janvāra, proti, no dienas, kad stājās spēkā likums “Par sociālo nodokli”, līdz 1996. gada 1. janvārim bērna kopšanas laiku, līdz bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, apdrošināšanas stāžā ieskaita tikai tad, ja ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Proti, šajā periodā māte, kura audzināja bērnu līdz astoņu gadu vecumam un nestrādāja, varēja brīvprātīgi veikt sociālā nodokļa maksājumus 1% apmērā no iztikas minimuma, kā rezultātā minētais periods tiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā.
NA atzīmē, ka tika dota iespēja šos maksājumus veikt arī pēc minētā termiņa – līdz 1997. gada 31. decembrim. Informācija par iespēju samaksāt nenomaksāto sociālo nodokli tika publicēta “Latvijas Vēstnesī” un atspoguļota plašsaziņas līdzekļos.
Tomēr NA pauž viedokli, ka šis saziņas veids ar iedzīvotājiem ir noderīgs atskaitēm, nevis reālai iedzīvotāju sasniegšanai. “It īpaši mazefektīvs šāds saziņas veids bija deviņdesmito gadu sākumā attiecībā uz sievietēm ar pirmsskolas vecuma bērniem lauku reģionos, kuras lauksaimniecības transformācijas rezultātā bija zaudējušas darbu,” pauž politiskais spēks.
NA norāda, ka neatkarīgi no informētības pakāpes, šāds brīvprātīgi veikts sociālā nodokļa maksājums 1% apmērā no iztikas minimuma, kas laikā no 1991. gada līdz 1996. gadam bija robežās no 0,01 līdz 0,56 eiro mēnesī, patiesībā neesot bijis reāls sociālā nodokļa maksājums, bet “absolūti formāla, relatīvi dārgi administrējama procedūra, kuras vienīgais rezultāts ir bērnu audzināšanai veltītā laika izslēgšana no stāža tām sievietēm, kuras minētajā laikposmā audzināja bērnus, kā arī daļa sieviešu izslēgšana no potenciālā pensiju saņēmēju loka stāža nepietiekamības dēļ”.
NA norāda, ka šādu formālu pazīmi nedrīkst likt priekšplānā reālai pazīmei – uzaudzinātiem bērniem, kas ir šodienas nodokļu maksātāji un paaudžu pensiju sistēmas uzturētāji.