Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: “Laikam īsti nē”.
Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).
“Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma,” sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.
LETA jau vēstīja, ka 2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.
Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara palielināšanu veikalos.
Tostarp zemo cenu pārtikas groza izveide paredz, ka desmit preču kategorijās katrā jānodrošina vismaz viens produkts ar zemāko cenu kategorijā un ar zināmu regularitāti produkti jāmaina pret citiem produktiem no tās pašas kategorijas. Zemo cenu pārtikas grozus lielākie tirgotāji ieviesa šogad jūnijā.
Savukārt šogad 12. augustā valdība nolēma, ka atsevišķiem mazumtirgotājiem būs jāiesniedz informācija Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču monitoringam.
Regulējums paredz pienākumu, pēc CSP pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, iesniegt datus CSP. Šis pienākums attiecas uz tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro. Pārējiem pārtikas preču mazumtirgotājiem ir tiesības šos datus iesniegt CSP, taču tas nav noteikts kā pienākums.
Lielākajiem mazumtirgotājiem būs jānodod CSP dati par Ministru kabineta noteiktajām pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm no šā gada 1. decembra.
“Firmas.lv” dati liecina, ka pagājušajā finanšu gadā vairāk nekā 400 miljonu eiro apgrozījums bija SIA “Rimi Latvia” – 1,126 miljardi eiro, SIA “Maxima Latvija” – 1,102 miljardi eiro un SIA “Lidl Latvija” – 460,87 miljoni eiro.
Tāpat ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā – šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri – pieauga par 4,3%.
Tostarp pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas mēneša laikā palielinājās par 0,5%, bet gada laikā – par 5,6%.
