13. novembra Saeimas plenārsēdē ar 46 deputātu balsīm par, pret balsojot 43, tika atbalstīts partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas frakcijas pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos, portālu informēja LPV frakcijas vadītāja Linda Liepiņa.
Viņa norādīja, ka par minēto pieprasījumu kopā ar LPV deputātiem balsoja visas opozīcijā esošās frakcijas, lai gan pozīcijas deputātus vairākumā pārstāvošā Pieprasījumu komisija to nebija atbalstījusi. Šādi, kad Saeimas vairākums nobalso pretēji Pieprasījumu komisijas lēmumam, notiek visnotaļ reti. Satiksmes ministram atbilde būs jāsniedz septiņu dienu laikā. Turklāt saistībā ar šo pieprasījumu LPV deputāti ir iesnieguši Ata Švinkas demisijas pieprasījumu, kuru ar saviem parakstiem atbalstījuši Apvienotā Saraksta un Nacionālās Apvienības pārstāvji, kā arī neatkarīgie deputāti.
L. Krapāne atgādina, ka šī gada 4. septembrī Sabiedriskā transporta padome pieņēma virkni lēmumu attiecībā uz dotētā reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīklu, proti, nākamgad tas plānots 56,145 miljoni kilometru, kas ir par 11,06 miljoniem kilometru jeb 16 % mazāk nekā prognozēts 2025. gadā.
Paredzēts, ka katrā maršruta tīkla daļā tiks samazināti reisi vai reisu daļas ar zemu rentabilitātes un pārvadāto pasažieru rādītāju. Šiem lēmumiem sekoja šī gada 16.septembra pārvadātāju protesta akcija. Protestā piedalījās deviņi no kopumā 11 pārvadātājiem – „Daugavpils autobusu parks”, „Talsu autotransports”, „Tukuma auto”, „Rēzeknes autobusu parks”, „VTU Valmiera”, „Norma A”, „Liepājas autobusu parks”, „Nordeka” un „Ventspils reiss”, pieprasot, lai valsts kompensētu šogad radušos zaudējumus un par vismaz 10% palielinātu noslēgto līgumu summu par pasažieru pārvadāšanu.
Savukārt šī gada 24. septembrī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija uzklausīja visas iesaistītās puses attiecībā uz situāciju sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos. Taču vēl joprojām nav panākts kompromiss attiecībā uz situācijas uzlabošanu sabiedriskā transporta jomā, lai pēc iespējas mazāk ciestu pasažieri.
“Deputātu pieprasījumā satiksmes ministram būs jāatbild virkni jautājumu, tai skaitā, vai Satiksmes ministrijas ieskatā reisu skaita samazināšana neradīs vēl lielākus sarežģījumus laukos dzīvojošajiem iedzīvotājiem? Kā Satiksmes ministrija plāno ilgtermiņā risināt samilzušo šoferu trūkumu valstī? Kā Satiksmes ministrija plāno pārdalīt sabiedriskā transporta tirgu, ja tie pārvadātāji, kuriem 2025. gadā netika piemērota līgumu cenu indeksācija, būs spiesti pārtraukt darbību, jo strādā ar zaudējumiem, kas pārsniedz līgumā noteiktās 2021. gada cenas? Vai Satiksmes ministrija apzinās, ka šī situācija nav nejauša, bet ir tiešas Satiksmes ministrijas un ATD bezdarbības sekas – kad nozares pārstāvju vairākkārtējie brīdinājumi par izmaksu pieaugumu (degviela, rezerves daļas, algu kāpums vadītājiem par 20–30%) tika ignorēti, tā vietā atsakoties no tiesiski atļautas indeksācijas,” pauž L. Liepiņa.
13.novembra plenārsēdē LPV deputāti iesniedza deputātu jautājumus vairākiem ministriem, lai saņemtu konkrētas atbildes par to, kuras nevalstiskās organizācijas, biedrības, nodibinājumi un uzņēmumi saņem valsts finansējumu, subsīdijas vai dotācijas no valsts budžeta, kā arī atbalstu no Eiropas Savienības fondiem un citiem finanšu instrumentiem.
Gatavojoties 2026. gada budžeta izskatīšanai, ir atklājies, ka viena sestā daļa valsts budžeta finansējuma jeb 3 miljardi eiro nonāk nevalstisko organizāciju rīcībā. LPV deputāti uzskata, ka nodokļu maksātājiem ir tiesības zināt un valsts pārvaldei ir pienākums atklāt konkrētas organizācijas, kuras tiek finansētas no valsts naudas.
